Tādējādi ES izdevies pārvarēt dziļāko recesiju kopš Otrā pasaules kara.
Savukārt eirozonas iekšzemes kopprodukts (IKP) trešajā ceturksnī ir pieaudzis par 0,4%. Iepriekšējos ceturkšņos gan ES, gan eirozonas ekonomika bija piedzīvojusi lejupslīdi, otrajā ceturksnī samazinoties attiecīgi par 0,3% un 0,2%, bet pirmajā ceturksnī - par 2,4% un 2,5%.
Recesiju Eiropai palīdzējis pārvarēt Vācijas un Francijas eksporta pieaugums, kamēr vietējais patēriņš joprojām ir stagnējošs. Ekonomika sāk atgūt spēku pēc valdību veiktajiem stimulēšanas pasākumiem un Eiropas Centrālās bankas (ECB) tirgū iepludinātajiem miljardiem eiro, lai veicinātu kreditēšanu, atzīmē "Bloomberg".
"Bez stimulēšanas programmām pašreizējais pieaugums nebūtu sasniegts," atzīmē "Commerzbank" vecākais ekonomists Kristofs Veils. Vācijas IKP trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, palielinājies par 0,7%, bet Francijā sasniegts 0,3% pieaugums. No lielajām ES valstīm recesiju trešajā ceturksnī pārvarējušas arī Itālija un Nīderlande.
Salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni ES un eirozonas ekonomika joprojām ir samazinājusies - attiecīgi par 4,3% un 4,1%.
IKP kritumu gada laikā piedzīvojušas visas ES valstis, par kurām jau bija pieejami dati. Visstraujāk IKP samazinājies Igaunijā - par 15,3%, Lietuvā - par 14,3% un Ungārijā - par 8%. Dati par Latvijas IKP izmaiņām "Eurostat" vēl nebija pieejami. Vismazāk IKP trešajā ceturksnī ir sarucis Grieķijā - par 1,6% un Francijā un Portugālē - par 2,4%.
"Eurostat" aplēsēs par IKP izmaiņām ES un eirozonā izmantoti dati par 18 ES valstīm, bet par pārējām valstīm dati vēl nebija pieejami.