VAAD inspektori ir apsekojuši dārzus un iezīmējuši slimos augļu kokus, kurus nozāģē, savāc un aizved uz ciema nomali, kur tos sadedzina.
VAAD noslēdzis līgumus ar licenzētām firmām, kas sniedz zāģēšanas pakalpojumus. Palīdzību sniedz arī vietējā pašvaldība.
"Augļu koku celmus apstrādā ar dezinfekcijas līdzekli, lai slimības neizplatītos tālāk," stāsta VAAD Zemgales reģionālās nodaļas vadītājas vietnieks Uvis Jaunzemis. Viņš piebilst, ka panikai nav iemesla, jo zāģē tikai tos kokus, kuriem ir redzamas slimības pazīmes. Vizuāli veselie koki tiek atstāti un novēroti, lai pārliecinātos, ka tie nav inficēti ar bakteriālo iedegu.
Par katru nozāģēto augļu koku saimniekam tiek noformēts dokuments, kurā tiek norādīts koka vecums un slimība, lai iedzīvotāji varētu ar dokumentu pierādīt slimības radītos zaudējumus.
Kāda dārza saimniekam Ērikam šodien tika nogrieztas trīs ābeles un viena bumbiere, no kurām šogad būtu bijusi liela raža. "Tas jau nav zināms, cik koki vēl būs jānozāģē, augļu koki slimo katru gadu, bet šogad pats pamanīju, ka tie sāk kalst," sacīja Ēriks.
Sigismunda Rozes mazdēlam Staļģenē ir komercdārzs. Sirmais kungs mājas pagalmā rādīja ābeli, kurai vairākas lapas ir brūnas un sakrokojušās, jo tajās ir bijis ābolu tinējs. Taču redzams, ka kaitēkļu bojātajai ābelītei jau aug jauna galotne, tāpēc saimnieks domā, ka šādu koku nocirst nevajadzētu. Pirms gadiem 20, stādot augļu dārzu, skatījies, kā tas izskatīsies skaistāk, bet neņēmis vērā ūdens āderes, kas augļu kokiem tik ļoti nepatīk, ka tie pat zarus vērš uz to pusi, kur nav āderes.
"Šogad augļu dārzi ir cietuši no sala, un tagad tajos ir ļoti daudz kaitēkļu, bet tie ir bijuši katru gadu, tikai varbūt ne tik daudz kā šogad. Manuprāt, ka šīs slimības aizsegā plānots novākt no ceļa mazos dārzkopjus. Cukura ražošanu jau nolikvidēja, solot lētāku cukuru, bet kur tad tas ir veikalos atrodams? Vai kāds no atbildīgajiem ministriem var atbildēt uz šo jautājumu," jautāja Roze.
Viņa dēlam pieder Codes lauksaimniecības produkcijas ražošanas - pārstrādes uzņēmums "ESA", kura konservu cehā tiek pārstrādāti pašu audzētie āboli. "Esmu uzkonstruējis arī sulas spiedi, un mājās mēs dzeram tikai pašu spiesto sulu un ēdam savus audzētos ābolus līdz pavasarim. Veikalā ābolus nepērkam, tāpēc neesam izdevīgi," spriež sirmais kungs. Viņš ir apņēmības pilns cīnīties par mazdēla augļudārzu, jo uzskata, ka masveidīga ābeļu un bumbieru izciršana ir vairāk politisks lēmums.
Visticamāk, ka augu bakteriālā iedega Latvijā izplatījusies ar kukaiņiem, putniem, vai arī ievesti inficēti augļukoku stādi, arī laika apstākļi šovasar ir labvēlīgi straujai infekcijas slimības izplatībai.
"Iegādājoties augļu koku stādus, cilvēkiem ir jāatceras, ka tos vēlams iegādāties Latvijas stādaudzētavās, kuras regulāri apseko valsts augu aizsardzības speciālisti un kuriem ir augu pase," sacīja Jaunzemis.
Lietuvas pierobežā raksturīgs, ka stādāmo materiālu cilvēki bieži iegādājas Lietuvā, kur tas ir lētāks. Lietuvā šī slimība bija konstatēta jau 2005.gadā, kur tā tika reģistrēta aptuveni 18 vietās un tika veikti līdzīgi pasākumi, kā to dara šobrīd Latvijā.
Kā ziņots, VAAD atklājis vēl vienu bīstamās augu infekcijas slimības - bakteriālās iedegas - infekcijas perēkli kādā saimniecībā Dobeles rajona Tērvetes novadā, aģentūru LETA informēja VAAD sabiedrisko attiecību speciāliste Ilona Kramarova.
Pagaidām bīstamā slimība nav konstatēta citās vietās, kur arī atklāti bakteriālajai iedegai līdzīgi simptomi. VAAD lūdz iedzīvotājus informēt, ja augiem novērotas slimības pazīmes, lai laikus konstatētu perēkļus un ierobežotu infekcijas izplatību.
Kā ziņots, slimība apdraud augļu kokus - bumbieres un ābeles, kā arī cidonijas, pīlādžus, bet nav bīstama ķiršiem un plūmēm.
VAAD sadarbībā ar Latvijas Augļkopju asociāciju izstrādājis priekšlikumus kompensāciju aprēķināšanai par slimības dēļ iznīcinātajiem kokiem, ar ko šodien, 24.jūlijā, tika iepazīstināta valdība.
Nedēļas nogalē Staļģenē sākta ar slimību inficēto augu iznīcināšana.
LETA jau ziņoja, ka zemes īpašniekiem noteikts iznīcināt augus divu nedēļu laikā. Ja saimnieki paši ar uzdoto nevarēs tikt galā, darbus veiks VAAD sadarbībā ar pašvaldības iestādēm.
Pašlaik VAAD inspektori pastiprināti kontrolē piemājas un komerciālos dārzus. Plānots, ka divu nedēļu laikā pārbaudīs visu valsts teritoriju.
Pašlaik VAAD četru kilometru rādiusā ap Staļģeni izsludinājis karantīnas zonu. Atbilstoši lēmumam kilometra rādiusā ap ciemu izzāģēs un sadedzinās visus ar slimību inficētos augļkokus un krūmus. Vēl trīs kilometru rādiusā ap šo teritoriju noteikta buferzona, kurā notiks pastiprinātas pārbaudes un uzraudzība.
Desmit metru rādiusā ap inficētajiem augiem iznīcinās visus iespējamos šīs slimības saimniekaugus - ābeles, bumbieres, cidonijas, krūmcidonijas, pīlādžus, vilkābeles u.c.
Šajā teritorijā divus gadus nedrīkstēs pārvietot bišu saimes un stādīt minētos kokus un krūmus. Pēc infekcijas ar šo slimību aptuveni divus gadus tā var attīstīties latentā veidā, un šajā laikā nekādus slimības simptomus uz auga manīt nevar.
Ja slimību šajā vietā konstatēs arī nākamvasar, darbības ierobežojumu termiņu var pagarināt vēl par gadu. Par karantīnas noteikumu neievērošanu draud administratīvs sods.
VAAD aicina augļu dārzu un mazdārziņu īpašniekus pārbaudīt augļkokus, dekoratīvos kokus un krūmus un, ja rodas aizdomas par iespējamu infekciju, informēt VAAD inspektorus. Neilgā laikā inficētais augs iet bojā, bet, ja to nesadedzina, slimība izplatās arī uz apkārtnes saimniekaugiem.
Bakteriālā iedega ir bīstama infekcijas slimība, jo to grūti apkarot, bet labvēlīgos laika apstākļos - karstā un mitrā laikā - slimība attīstās neprognozējami ātri. Infekcija izplatās ar kukaiņu, galvenokārt bišu, vēja un putnu, kā arī inficētu stādu palīdzību, pastāstīja VAAD direktors Ringolds Arnītis.
Viņš uzsvēra, ka slimība nav bīstama cilvēkiem un dzīvniekiem, bet ir postoša tās saimniekaugiem.
Slimības redzamākie simptomi ir nobrūnējuši un nokaltuši zari, daži vai visi ziedi novīst, nomelnē un iet bojā, tomēr nenokrīt un paliek pie auga. Arī augļi nobrūnē, sačokurojas un iet bojā, bet nenokrīt. Pavasarī cietušie koki izskatās kā deguši vai sala bojāti, vēlāk bojāto koku miza vietām uzpūšas un plaisā.
