Savukārt, lai nodrošinātu tik izšķērdīgu dzīves veidu, kādu piekopj amerikāņi, būtu nepieciešamas pat veselas piecas zemeslodes.
"Patērējot dabas resursus un radot siltumnīcefekta gāzu izmešus, mēs pieprasām no dabas pakalpojumus par 44% lielākā apmērā, nekā daba spēj atjaunoties un absorbēt," teikts dokumentā. "Tas nozīmē, ka Zemei ir vajadzīgi gandrīz 18 mēneši, lai saražotu tās ekoloģiskās vērtības, kas cilvēcei vajadzīgas viena gada laikā."
Ja zemeslodes iedzīvotāji turpinās izmantot dabas resursus un ražot atkritumus pašreizējā ātrumā, mums šā gadsimta trīsdesmito gadu sākumā būs vajadzīgi jau divu šādu planētu resursi. Tāda negausība var izraisīt ekosistēmas sabrukumu, brīdina ziņojuma autori.
"Global Footprint Network" aprēķina ekoloģiskās pēdas nospiedumu - zemes un ūdens platību, kas nepieciešama, lai nodrošinātu kādas populācijas ilgtermiņa izdzīvošanu pie esošā patēriņa līmeņa un absorbētu tās radītos ogļskābās gāzes izmešus. Šādi aprēķini tiek veikti vairāk nekā simts atsevišķām valstīm un arī visai zemeslodei kopumā.
Vēl pirms nepilna pusgadsimta - 1961.gadā - visa cilvēce kopumā izmantoja tikai nedaudz vairāk par pusi no planētas biokapacitātes, bet šobrīd 80% valstu patērē lielākus resursus, nekā spēj nodrošināt to teritorija. Tādējādi tās noplicina gan pašas savu dabu, gan importē šos resursus no citām valstīm un vienlaikus arī būtiski palielina oglekļa dioksīda daudzumu atmosfērā un Pasaules okeānā.
Caurmēra ASV iedzīvotāja ekoloģiskā pēda sasniedz deviņus tā dēvētos globālos hektārus - platību, kas līdzinās 17 amerikāņu futbola laukumiem.
Vidējā eiropieša ekoloģiskā pēda ir uz pusi mazāka, tomēr arī tā ir pārāk liela, lai nodrošinātu ilgtspējīgu pastāvēšanu.
Savukārt trūcīgākajās valstīs, piemēram, Malāvi, Haiti, Nepālā vai Bangladešā, ekoloģiskā pēda līdzinās tikai pusei globālā hektāra un ar to lielākoties ir par maz pat nepieciešamākās pārtikas, mājokļa un sanitāro apstākļu nodrošināšanai, norāda ziņojuma autori.
Tomēr, kā norādījusi organizācijas pārstāve Nikola Frīlinga, pastāv samērā vienkāršs ceļš, kā bremzēt straujo ekoloģiskās pēdas pieaugumu. Pēc viņas teiktā, daudzās industriāli attīstītajās valstīs ar augstu ieņēmumu līmeni lielāko ekoloģiskās pēdas daļu veido tā dēvētā oglekļa pēda.
"Viena no būtiskākajām lietām, ko šādas valstis var darīt, lai samazinātu savu ekoloģisko pēdu, ir racionālāk un efektīvāk izmantot enerģiju, piemēram, investēt atjaunojamo energoresursu izmantošanā un tīrajās tehnoloģijās, vienlaikus gādājot par tādu infrastruktūru, kurā resursi tiek patērēti efektīvi, kā arī kompaktu urbāno attīstību," norādījusi Frīlinga. Liela nozīme varētu būt arī saprātīgai patēriņa ieradumu maiņai, viņa piebildusi.