No Rīgas Sv.Jēkaba katedrāles svētceļnieki dosies 1.augustā. Viņi plāno noiet 300 kilometrus caur Ogres, Aizkraukles, Madonas un Preiļu rajonu. 80 cilvēku lielajā grupā ir gan vecāki cilvēki, gan jaunieši, gan ģimenes ar bērniem.
Pirmo vakaru svētceļnieki no Rīgas plāno pavadīt Ikšķilē, pie jaunceļamā karmelītu klostera, kur 2.augustā plkst.8 būs īpašs dievkalpojums. Ikšķile ir nozīmīga ar Sv.Meinarda salu, kur atrodas dievnama drupas, un to uzskata par Latvijas kristianizācijas sākumpunktu.
Jūlija beigās un augusta sākumā svētceļnieki no visas Latvijas dodas uz Aglonu, lai 14.augustā un 15.augustā piedalītos Svētās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos.
Katoļu baznīcā pastāv sena svētceļojumu tradīcija. Svētceļojums vienmēr ved uz kādu svētvietu.
Aglonas bazilika kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām katoļu svētvietām Eiropā, kur pulcējas ticīgie no daudzām pasaules valstīm. Dievmātei Jaunavai Marijai veltītā Aglonas baznīca iesvētīta 1751.gadā.
Baznīcā novietota Aglonas Dievmātes Brīnumdares svētbilde. Saglabājušās liecības, ka pie svētbildes un Aglonas baznīcā ne reizi vien esot notikuši brīnumi. 1980.gadā Romas pāvests Jānis Pāvils II katedrālei piešķīra bazilikas titulu. 1990.gadā tās teritorijā apglabāts pirmais Latvijas kardināls Juliāns Vaivods. 1993.gada septembrī Aglonā viesojās Romas pāvests Jānis Pāvils II.
