Valdības rīcībā neesot līdzekļu, ko varētu virzīt jaunam atalgojuma palielinājumam, tāpēc tiks stingri ievērots iepriekš izstrādātais plāns un tās vienošanās, kuras slēgtas ar skolotājiem. Turklāt ar naudas līdzekļu taupīšanu un optimizāciju būšot jāsaskaras visām ministrijām.
Premjers uzsvēra, ka īstermiņā vienas šādas problēmas risināšana un līdzekļu novirzīšana varbūt arī nedaudz palīdzētu, tomēr ilgtermiņā tas var atstāt vēl negatīvāku iespaidu uz valsts kopējo attīstību.
Kā ziņots, Izglītības un zinātnes ministrija neplāno reaģēt uz vairāk nekā 6000 skolotāju nosūtīto vēstuli, kurā tie pieprasa paaugstināt pedagoģiskās darba algas likmi no 178,22 latiem līdz 468,8 latiem pēc nodokļu nomaksas.
Ministrija uzskata, ka tā ir darījusi visu, lai pilnīgotu pedagogu atalgojuma sistēmu.
Jau ziņots, ka vairākām valsts institūcijām adresētā atklātā vēstulē pedagogi pieprasa paaugstināt pedagoģiskās darba algas likmi no 178,22 latiem līdz 468,8 latiem pēc nodokļu nomaksas, bet pedagoģijas budžetu grupas studentiem noteikt par obligātu pēc augstskolas absolvēšanas piecus gadus strādāt skolā, kā arī izstrādāt sociālā atbalsta politiku pasniedzējiem.
Skolotāji skaidro, ka mācību iestādes nespēj uzlabot izglītības kvalitāti un efektivitāti un realizēt Izglītības likumā noteiktos pienākumus. Turklāt skolām tiek izstrādāti papildu uzdevumi - pakāpeniska pāreja uz obligāto vidējo izglītību, preventīvais darbs ar sekmēs vājiem skolēniem, pedagogu profesionālās kvalifikācijas un kompetences paaugstināšana.
Skolu administrāciju aptauja, kuras rezultāti pievienoti vēstulei, liecina, ka 37,89% no aptaujāto 37 Rīgas skolu pedagogiem strādā 1,5-2 slodzes. 3,44% no šo skolu pasniedzējiem ir studenti, 6,32% - pirmspensijas vecumā, 9,51% - pensijas vecumā, bet 2,35% - nav pedagoģiskās izglītības.
