Policijas vadītāja skatījumā, visiem "acīs krīt", ka uz ceļiem policiju neredz. "It kā tā ir, bet tai pat laikā nav pietiekami jūtama," atzina Lieljuksis, uzsverot, ka, augot autotransporta plūsmai, būtu jāpalielinās arī patrulējošo ceļu policistu skaitam. Tāpat kā citās policijas struktūrās, arī Ceļu policijā ir jūtams kadru trūkums, tādēļ policijas vadība šobrīd meklē risinājumus situācijas uzlabošanai.
Kā viens no risinājumiem tiek apspriests jautājums par tehnikas izmantošanu pārkāpēju fiksēšanai, piemēram, ar fotorobotu palīdzību. Taču šādas ieceres īstenošana tāpat prasītu piesaistīt jaunus cilvēkresursus, jo kādam šie dati būtu jāapstrādā, jāfiksē pārkāpums un jāatrod vainīgā persona.
Policija arī plāno atkārtoti aicināt ceļu satiksmes negadījumos iesaistītos autovadītājus aktīvāk izmantot tā dēvētos saskaņotos paziņojumus, lai uz katru nelielu negadījumu netiktu saukta Ceļu policija, kas šo laiku var izmantot daudz racionālāk.
Lieljuksis pastāstīja, ka šogad visai būtiski pieaudzis to autovadītāju skaits, kas pie stūres sēdušies narkotisko vielu reibumā. Šogad pusgadā aizturēti 189 šādi autovadītāji, bet pērn sešos mēnešos to skaits sasniedza 135.
Policijas šefs atzina, ka šo gadījumu noformēšana atņem daudz laika - "cilvēki ir spiesti atiet no trases nost". Tiek domāts arī par iespēju tuvākā vai tālākā nākotnē uz ceļiem veikt ekspresanalīzes. Drīzumā uz Vāciju brauks Latvijas policisti, lai iepazītos, kā šādas analīzes reāli tiek veiktas dzīvē. Šīs analīzes tiek veiktas aizdomās turamās personas urīnam, bet mūsu policistiem vēl nav skaidrs, kā tās veikt, jo Latvijā pie ceļiem tualešu nav.
Šonedēļ Lieljuksis tikās ar Narkoloģijas valsts aģentūras direktori Astrīdu Stirnu, lai pārrunātu topošā līguma nosacījumus starp abām iestādēm. Līdz šim policija reidos pieaicināja narkologus, bet viņu darbu apmaksāja Katastrofu medicīnas centrs, savukārt par analīžu veikšanu rēķins tika piesūtīts policijai. Lieljuksis turpmāko sadarbību vēlas noformēt juridiski.
Stirna pastāstīja, ka šonedēļ, pretēji iecerētajam, līgums vēl netika parakstīts, jo policijas šefs šajā jautājumā vēl gribot aprunāties ar iekšlietu ministru.
Abām pusēm ir skaidrs, ka policijas budžetā būs nepieciešami papildus līdzekļi, lai oficiāli piesaistītu un nodarbinātu narkologus policijas organizētajos reidos. Stirna sacīja, ka ekspertīžu veikšana par narkotisko vielu klātbūtni organismā ir dārga, tās cena ir atkarīga no vairākiem apstākļiem. Ja atbilde ir pozitīva un persona noliedz narkotiku lietošanu, ekspertīzē veic papildus izmeklējumus uz vairākiem komponentiem. Vienas šādas ekspertīzes cena var svārstīties no 20 līdz 50 latiem vienai personai, ja narkotikas netiek atrastas - aptuveni 16 latu. Arī ekspertīzes uz alkohola noteikšanu organismā nav lētas, tās izmaksā no 17 līdz 20 latiem.
Patlaban aizdomās turamajai personai pozitīvas ekspertīzes atbildes gadījumā tās izmaksas jāatmaksā pašam, taču likumdošanā trūkst mehānisma, kā šos līdzekļus piedzīt. Lieljuksis sacīja, ka šobrīd situācija ir absurda, jo policijai par katru šādu gadījumu būtu jāvēršas tiesā ar civilprasību, kas neesot iespējams.
No nākamā gada situācija krasi mainīšoties. Policijas šefs pastāstīja, ka ir veiktas izmaiņas likumdošanā, kas turpmāk ekspertīžu izmaksas aizturētajiem liks atmaksāt caur tiesu izpildītājiem. Rēķins par ekspertīzi tiks pievienots lietas materiāliem, ko sūta uz tiesu. Policija cer, ka ar šādām metodēm tā atgūs naudu, ko iztērējusi narkomānu un dzērāju aizturēšanai.
Stirna cer, ka līgums tuvākajā laikā ar policiju tiks parakstīts, un tas legalizēs abu dienestu sadarbību, paredzot garantētu samaksu narkologiem - ekspertiem par reidos veikto darbu, kā arī par dažādām konsultācijām un atzinumiem par konkrētiem gadījumiem, kas šobrīd esot ļoti pieaudzis. Aktivizējoties policijas un mediķu darbam, "ķerstot" narkomānus dažādos mūzikas pasākumos, narkologu laboratorijas esot pārpildītas un darba esot ļoti daudz.
