Ekskluzīvā intervijā ar Krievijas ziņu aģentūru “Interfax” Krievijas Federālās drošības dienesta (FDD), bijušajā Padomju Savienībā pastāvošās čekas pēcteča, galvenais arhīvists pirmo reizi runāja par notikumu ķēdi, kas noveda pie Hitlera mirstīgo atlieku iznīcināšanas, un par cilvēku, kas šo operāciju vadīja.
Pagājušo pirmdien publicētajā intervijā ģenerālis Vasīlijs Krištoforovs “Interfax” sacīja, ka iepriekš slepenie dokumenti atklāja, ka bijušais čekas priekšnieks Jurijs Andropovs ar iepriekšēju Padomju Komunistiskās partijas vadības piekrišanu vadīja slepenu operāciju, kurā tika iznīcinātas Hitlera, viņa sievas Evas Braunas, Nacionālsociālistiskās Vācu Strādnieku Partijas propagandas priekšnieka Jozefa Gēbelsa un visas viņas ģimenes mirstīgās atliekas.
Krištoforovs vēl pauda, ka saskaņā ar dokumentiem Andropova lēmums iznīcināt nacistu līdera un viņa ģimenes locekļu mirstīgās atliekas bija balstīts uz čekas un Padomju Savienības Komunistiskās partijas vadības bailēm par to, ka Hitlera apbedījuma vieta varētu kļūt par pielūgsmes vietu fašistisko ideju atbalstītājiem.
Kad “CNN” jautāja par slepenajiem dokumentiem, tūlītējus komentārus nespēja sniegt nedz FDD, nedz Krištoforovs.
“Operāciju ar segvārdu “Arhīvi” Magdeburgā, Austrumvācijā veica grupa čekas specaģentu. Līķi slepeni tika aprakti 1946. gada 21. februārī Padomju militārajiem spēkiem piederošā teritorijā,” sacīja Krištoforovs.
“Pēc operācijas izpildīšanas 1970. gada 4. aprīlī tika sastādīti divi protokoli. Pirmais dokumentēja kapa ar nacistu līderu un viņu ģimenes locekļu mirstīgajām atliekām atvēršanu, savukārt otrais detalizēja šo atlieku fizisku iznīcināšanu,” pauda ģenerālis.
“Atliekas tika sadedzinātas ugunskurā, kas tika uzcelts 11 kilometrus no Magdeburgas esošajā Šūnebekā, pēc tam pelni tika savākti un izkaisīti Bīderitcas upē,” pēc Krištoforova teiktā lasāms otrajā dokumentā.
Hitlera, Braunas un Gēbelsa ģimenes līķus 1945. gada maijā atrada Padomju armija. Gēbelsa un viņa sievas līķi tika atrasti 2. maijā nacistiskās Vācijas Trešā Reiha kancelejas dārzā un pāra bērnu līķi – nākamajā dienā, savukārt Hitlera un Braunas – 5. maijā šāviņu izrautā bedrē pie viņa bunkura Berlīnē.
Vadoties pēc vēsturnieku viedokļa, pēc tam, kad Padomju Savienība ienāca nacistiskās Vācijas galvaspilsētā, Hitlers 1945. gada 30. aprīlī izdarīja pašnāvību – vai nu izdzerot indi (cianīdu), iešaujot sev galvā vai apvienoja abus veidus.
1945. gada jūnija sākumā padomju spēki līķus apglabāja netālu no Vācijas pilsētas Ratenavas esošajā mežā. Pēc astoņiem mēnešiem viņi mirstīgās atliekas slepus pārapbedīja Padomju Armijas garnizonā Magdeburgā. Taču 1970. gadā Padomju Savienības darboņi nolēma garnizonu pamest un nodot to Austrumvācijas civilistu pārraudzībā.
“Kamēr vien nacistu līderu apbedījuma vieta atradās padomju garnizona teritorijā, to varēja noslēpt no svešām acīm. Bet, padomju armijas vienībai pārceļoties uz citu vietu, tika pieņemts lēmums Hitlera mirstīgās atliekas nevis pārapbedīt, bet sadedzināt,” skaidroja Krištoforovs, nosaucot to par “iespējams, saprātīgu lēmumu”, ņemot vērā esošos apstākļus.
Krištoforovs sacīja, ka viss, kas palicis pāri no Hitlera mirstīgajām atliekām, ir fragmenti no viņa žokļa kaula un galvaskausa, kas pašlaik atrodas Krievijā.
Ģenerālis bilda, ka Krievijas Federālās Drošības Dienests (FDD) ir pilnībā pārliecināts par šo kaulu fragmentu autentiskumu, piebilstot, ka vācu diktatora mirstīgo atlieku fragmenti nav atrodami nevienā citā valstī.
“Hitlera žokļa fragments tiek glabāts FDD arhīvos, savukārt galvaskausa fragments atrodas Valsts arhīvā. 1945. gada 5. maijā netika saglābti vēl kādi Hitlera ķermeņa fragmenti. Viss pārējais tika sadedzināts 1970. gadā. Šie fragmenti ir vienīgie dokumentētie Hitlera nāves pierādījumi, tādēļ tie kā īpaša vērtība tiek glabāti Krievijas FDD Centrālajā arhīvā,” viņš pauda.
Komentējot nesen medijos izskanējušos Konektikutas universitātes arheoloģijas un kaulu speciālista Nika Bellantoni un ģenētikas profesores Lindas Štrausbaugas viedokļus, kur viņi apšauba fragmentu no Hitlera galvaskausa autentiskumu, Krištoforovs sacīja: “ASV zinātnieki Krievijas FDD Centrālajam arhīvam nav iesnieguši prasību par DNS paraugu iegūšanu. Bet, ja kāds tomēr iegūst mūsu uzraudzībā esošos fragmentus, nav skaidrs, ar ko iegūtie dati tiks salīdzināti.”
Šķietamais Hitlera galvaskausa fragments ar lodes atstātajām pēdām pirmo reizi tika izstādīts 2000. gada aprīlī Maskavā, Otrā Pasaules kara izstādē.
Tajā pašā laikā Krievijas Valsts arhīva vadītājs Sergejs Miroņenko “CNN” apgalvoja, ka galvaskausa fragmenta autentiskums nav apšaubāms un ka tā pierādīšanai ir daudz dokumentu, kuri līdz ar galvaskausu tika izlikti apskatei. “Šie dokumenti pilnībā pierāda, ka visas spekulācijas par to, ka Hitlers ir izdzīvojis un aizbēdzis, uztaisījis plastisko operāciju, ir pilnīgi nepamatotas. Viņš bija ļoti nomākts cilvēks, kurš nebija spējīgs izdarīt politiskus vai cita veida lēmumus. Viņš saprata, ka viņa bunkurs, šāviņu izrautā bedre (kur viņš tika atrasts miris), kļūs par viņa pēdējo patvērumu. Un tieši tas arī notika,” sacīja Miroņenko.
Avots: edition.cnn.com