Latvijas Pasts esot apsolījis meklēt līdzekļus, lai apmierinātu darbinieku vēlmes, taču par precīzu datumu, kad gaidīt algas pieaugumu, pasts solījis informēt 13.augustā, kad notiks LSAB sanāksme, kurā piedalīties aicināti visi arodorganizācijas biedri.
Pēc šīs sanāksmes arodbiedrība izšķirsies, vai sākt streiku.
Pārējos punktos abas puses vienojušās par turpmāku sadarbību.
Latvijas Pasta Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Inese Kreicberga informēja, ka uzņēmums ir sācis sarunas un aktīvi strādā, lai piesaistītu finansējumu nerentablo pasta nodaļu uzturēšanai un preses piegādei laukos. Tieši šie ir divi vissvarīgākie iemesli, kāpēc uzņēmums ir cietis zaudējumus un nespēj straujāk palielināt darbinieku atalgojumu.
Pasts no valsts budžeta līdzekļus nesaņem, tāpēc, lai nodrošinātu uzņēmuma izaugsmi, tai pat laikā pildot sociālās funkcijas un valsts uzliktos pienākumus, līdzekļi jāpelna pašam Latvijas Pastam.
"Mēs izprotam mūsu darbinieku prasības un būtu gatavi tās arī izpildīt, palielinot darbinieku algas līdz 250 latiem, taču tas ir grūti izdarāms, kamēr nav atrisināts jautājums par nerentablu pasta nodaļu uzturēšanu un preses piegādi laukos," sacīja Latvijas Pasta ģenerāldirektors Gints Škodovs. Viņš piebilda, ka, neskatoties uz zaudējumiem, pērn algas tika palielinātas par 25%.
"Arodbiedrība uzskata, ka šīsdienas sarunas ir tikai sākumposms sasāpējušo jautājumu risināšanā, it sevišķi attiecībā uz pastnieku zemo atalgojumu. Pozitīvi ir tas, ka Latvijas Pasta vadība apsolīja aktīvi meklēt finansējumu darba algas paaugstināšanai pasta cilvēkiem, kā arī strādāt pie pārējo sasāpējušo jautājumu konkrētas izpildes un pēc divām nedēļām precizēt risinājumu ceļus," atzina LSAB prezidente Zoja Semjonova.
Jau ziņots, ka pastnieki pauduši gatavību streikot, jo uzskata, ka viņu darbam noteikta neadekvāta samaksa.
"Ar 120 latu algu nevar izdzīvot. Pieprasām vismaz 250 latus un lai paaugstināšana sāktos jau šogad," laikrakstam "Diena" iepriekš sacīja arodbiedrības vadītāja Regīna Šmitmane.
Latvijas Pasts pērn strādāja ar 4,8 miljonu latu zaudējumiem - 3,2 miljonu latu zaudējumus nesa preses abonēšana un piegāde, mīnusus uzņēmumam nesa arī nerentablās pasta nodaļas.
