„Mūsu 2009”
LTV1 centrālais notikums, kas top, sagaidot gadumiju – projekts „Mūsu 2009”. Skatītāji tā norisei varēs sekot visa Vecgada vakara garumā - no plkst. 21:00 līdz pat pusnaktij.
Tas būs oriģināls un aizraujošs izklaidējoši informatīvs raidījums, kurā svarīgākos gada notikumus noteiks gan LTV skatītāji, gan LTV žurnālisti. Norises vieta – jaunais Rīgas naktsklubs „Discotheque”.
2009. gada notikumus vērtēs arī eksperti - LTV žurnālisti, turklāt katrs savā nominācijā. Piemēram, Gada Sirdsdarbu vērtēs Aija Kinca un Gundars Rēders, „De facto” vadītāji - Ilze Nagla un Jānis Geste - analizēs Gada Ne-veiksmi, sporta joma nodota Dāvida Ernštreita un Armanda Tripāna pārziņā.
Gada notikumi kopumā jānosaka vienpadsmit kategorijās: Gada sirdsdarbs, Gada citāts, Gada veiksme, Gada neveiksme, Gada notikums ekonomikā, Gada notikums politikā, Gada notikums kultūrā, Gada notikums sportā, Gada notikums izklaidē, Gada notikums pasaulē un Gada cilvēks.
Vecgada šovs „Mūsu 2009” iecerēts kā atraktīvs un izklaidējošs raidījums ar sabiedrībā populāru personu piedalīšanos, intervijām un skaistas mūzikas priekšnesumiem. Koncertā piedalīsies „Latvian Blues Band”, „Labvēlīgais Tips”, Pits Andersons, Andris Ērglis, grupa PER , Sabīne Berezina un Mārtiņš Freimanis, „Keksi”, Intars.Busulis, Jānis Stībelis, „Melo M”, „Laimas Muzykanti”, Karaliskais improvizācijas teātris, Ivo Fomins, Igo, „Sīpoli”, „Putnu balle”. Vakara vadītāji – Kristīne Virsnīte un Uģis Joksts.
Programmas emocionālā tonalitāte būs dzirkstoša, raita un vitāla – gluži kā Vecgada vakara šampanietis.
„Latvija var!”
Vecgada vakarā plkst. 19:30 – raidījuma „Latvija var!” Gada noslēguma raidījums.
Nevis ārzemju aizdevumi, bet pašu smadzenes un darbs izglābs Latviju. Izcilības mākslā un biznesā, medicīnā un zinātnē - tā ir mūsu lielākā vērtība. Gada pēdējā dienā raidījums „Latvija var!“ sumina visus savus varoņus un aicina iedvesmoties arī skatītājus!
Filmu pirmizrādes
LTV1 svētkos piedāvās arī gluži jauna studijas „Screen Vision” veidotā dokumentālo filmu cikla „Veiksmes ceļinieki” pirmo divu filmu pirmizrādes. "National Geographic" stilā veidotās filmas vēsta par latviešu izcelsmes dēkaiņiem, kas pazīstami visā pasaulē, un kuru dzīvesstāsti aizrāvuši un iedvesmojušas daudzus sekotājus.
Vecgada vakarā, ceturtdien, 31. decembrī, plkst. 18:30 - režisores Laimas Freimanes dokumentālā filma „Veiksmes ceļinieki. Kas bija Ed. L.?”.
Filma par leģendārās Koraļļu pils radītāju Edvardu Liedskalniņu. Viņš dzimis Latvijā tajā laikā, kad tā bija Krievijas impērijas daļa. Edvards Liedskalniņš pārstaigājis Ziemeļamerikas kontinenta plašumus un divdesmitā gadsimta pirmajā pusē Floridā uzceļ Koraļļu pili – kā veltījumu zaudētajai mīļotajai sievietei. Koraļļu pils ir neparasts cilvēka roku darināts akmens monuments. To katru gadu apskata tūkstošiem tūristu, to apmeklē jaunlaulātie un iemīlējušies, jo leģenda vēsta, ka šī pils, no koraļļiem izcirstie planētu atveidi, mēnessirpji un viss, kas ir pilī un ap to – ir veltījums zaudētajai mīļotajai. Šo stāstu par liktenīgo zaudējumu izplatīja pats Koraļļu pils autors – latviešu imigrants Edvards Liedskalniņš. No 1920. gada līdz 1940. gadam viņš viens pats slepenībā izcirtis un izcēlis no zemes tonnām smagus koraļļu akmens bluķus, lai izveidotu šo leģendāro celtni. Kādu spēku, kādas zināšanas viņš izmantoja, tas vēl līdz šim nav atklāts, kaut minējumi ir dažādi. Varbūt taisnība, ka šis tikai četru klašu izglītību ieguvušais cilvēks atklājis levitācijas noslēpumu un izpratis piramīdu celtniecības principus? Traģiskais mīlas stāsts un fantastiskā pils iedvesmoja rokmūziķi Billiju Aidolu sacerēt dziesmu „Sweet Sixteen”, kad viņš 1986. gadā viesojās Koraļļu pilī.
Piektdien, 1. janvārī, plkst. 18:30 – dokumentālā filma „Veiksmes ceļinieki. Nogalināt vai mirt”.
Filma aizvedīs uz Brazīlijas džungļiem, kuros lielāko mūža daļu pavadīja latviešu izcelsmes mednieks un džungļu gids Saša Ziemelis. Sešpadsmitgadīgais jauneklis pamet Latviju 1905. gada revolūcijas vētrās, un pēc daudziem aizraujošiem piedzīvojumiem nonāk Brazīlijā. Viņš kļūst par pirmo balto cilvēku, kurš nebaidās stāties pretī džungļu karalim jaguāram, bruņots vienīgi ar šķēpu, gluži kā to dara indiāņi. Drīz nostāsti par neparasto mednieku sasniedz ASV. Saša pavada džungļos zinātniskas ekspedīcijas un organizē safari tā laika bagātajiem un slavenajiem - politiķiem, Holivudas zvaigznēm un tirdzniecības magnātiem. Viņš ir izskatīgs, spēcīgs, skarbs un valdzinošs. Dabas varenības, skaistuma un briesmu ieskautais mūžs filmā atdzīvojas Sašas Ziemeļa ģimenes atmiņās, arhīva materiālos un viņa paša uzņemtajās filmās.
Piektdien, 1. janvārī plkst. 16:35 – režisores Unas Celmas filmas „Kur pazudis Elvis?” pirmizrāde LTV1!
Filma ir jautra piedzīvojumu komēdija bērniem un viņu vecākiem. Filmas galvenie varoņi ir pieci bērni, kuri iesaistās noslēpumaini pazudušā klasesbiedra Elvja meklēšanā. Dzenot pēdas, bērni nokļūst aizraujošā piedzīvojumu virpulī, tiekoties ar dažādiem cilvēkiem un saskaroties ar nestandarta situācijām.
Spēlfilmā tiek risināta pieaugušo aizņemtības problēma attiecībā pret saviem bērniem, vienlaikus atklājot dažādas sociālās vides. Tiek aplūkota arī atsevišķu valsts struktūru vienaldzība pazuduša bērna gadījumā.
Bērnu lomas atveido Emīls Desainis, Matīss Kaža, Mārtiņš Ivanovs, Gerda Grobiņa un Margareta Cilinska. Pieaugušo tēlos filmā iejutušies aktieri – Harijs Spanovskis, Ieva Pļavniece, Zane Daudziņa, Andris Bērziņš, Juris Gornovs, Ilze Vazdika un citi.
Sestdien, 2. janvārī, plkst. 18:30 – režisores Mārītes Balodes videofilmas „Akadēmiķis Jānis Stradiņš” pirmizrāde.
Gada nogalē Latvijas kultūras telpa kļuva bagātāka ar Jāņa Stradiņa apjomīgo grāmatu „Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā”. Reizē zinātniska un vienkārša, precīza domā un vērtībās, kas svarīgas arī Eiropas zinātnei. Tāpat kā mūsu izcilā personība zinātnē, kultūrā un sabiedriskās domas virzībā – akadēmiķis Jānis Stradiņš. „Būt kopā ar Jāni Stradiņu ir laime, jo tu saproti, kāda bagātība ir cilvēka zināšanas, domas vēriens un arī sirds jutība,” uzsver filmas režisore Mārīte Balode. Filmēšanas grupai darbs pie filmas bija īsta dāvana būt kopā ar Jāni Stradiņu viņa dzimtajās vietās Sēlijā, viņa grāmatas un šī gada lielās zinātnes balvas pasniegšanas reizē LZA, kā viesoties pie viņa mājās. „Lai Jaunā gada pirmās dienas mums sākas augstu ideālu un sirdsskaidras personības gaisotnē,” mums visiem vēl videofilmas veidotāji.
Svētdien, 3. janvārī, plkst. 19:05 – dokumentālās filmas „Loengrīns no Varka Kru” TV pirmizrāde!
Viena no pēdējā laika stilistiski interesantākajām un ambiciozākajām dokumentālajām filmām - Viestura Kairiša jaunākā dokumentālā filma ir stāsts par latviešu kamaniņu braucēju, olimpiskās bronzas medaļas ieguvēju dīdžeju Mārtiņu Rubeni. Filma ir radošs Mārtiņa portrets, tajā ir emocionāli uzrunājošs stāsts un līdz šim uz ekrāna neredzēta sporta estētika.
Mārtiņš ir cilvēks, kura intereses sniedzas aiz profesionālā sporta robežām. Gluži kā viduslaiku bruņinieks Mārtiņš ir ieradies mūsu zemē, lai izcīnītu cīņu. Ar laiku, ar sevi, ar pasauli. Viņa vairogs ir kamanas un dīdžeja pults, viņa ieroči ir neatkarīga domāšana, prāts, spēks, spēle, sports, ekstrēms, mūzika un… sirdsapziņa. Sižetiski filmā vilktas paralēles ar leģendu par bruņinieku Loengrīnu, kurš kopā ar citiem cēliem bruņiniekiem dzīvoja pilī augstu kalnos un, ja notika netaisnība vai kādam bija vajadzīga palīdzība, devās palīgā cilvēkiem. Kairišs ļauj filmā ieskanēties fascinējošajai Riharda Vāgnera mūzikai no pazīstamās operas «Loengrīns».
Kā redzēsim filmā, neviens nav ideāls, pat Mārtiņš ne. Un arī sabiedrība ne vienmēr viņa cīņas uzņem ar ovācijām. Kad Mārtiņš izcīnīja olimpisko bronzas medaļu, viņš saņēma tautas mīlestību, viņu sveica Valsts prezidente, viņam piešķīra gada labākā sportista titulu. Kad Mārtiņš iestājās par cilvēktiesību ievērošanu Ķīnā un badojās pie Ķīnas vēstniecības, viņam nācās saskarties ar sabiedrības un oficiālu iestāžu neizpratni. Kāds varonis mums ir vajadzīgs šodien?
Vienlaikus ar panākumiem profesionālajā sportā Mārtiņš kļuva pazīstams uz Latvijas alternatīvās mūzikas skatuvēm kā DJ Betons, domubiedru apvienības «Varka Kru» dalībnieks. «Varkas» cilvēki vieni no pirmajiem Rīgā spēlēja drum'n'bass mūziku no vinila platēm. Filmā ir daudz mūzikas un perfekts operatora Ginta Bērziņa darbs, tāpēc tā jābauda uz lielā ekrāna. Nacionālajā filmu festivālā «Lielais Kristaps» filma «Loengrīns no Varka Kru» bija nominēta balvai «Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma». Filma tapusi studijā «Ego Media».
Ekskluzīvs Jaungada koncerts
Piektdien, 1. janvārī, plkst. 12:15 tiešraidē būs skatāms tradicionālais Jaungada koncerts Vīnē.
Pasaulslavenā orķestra „Vīnes filharmoniķi” Jaungada koncerts Vīnes mūzikas biedrības Zelta zālē ir viens no pazīstamākajiem koncertiem pasaulē un kļuvis par Jaungada dienas kulturālās izklaides tradīciju daudzu pasaules valstu televīzijas skatītājiem. 1. janvārī koncerts televīzijas tiešraidē tiek pārraidīts vairāk nekā 40 valstīs un tā pārraidīšana kļuvusi arī par Latvijas Televīzijas Jaungada tradīciju. Šogad koncerta diriģents būs pasaulslavenais franču diriģents Žoržs Pretrē, kuru mēdz dēvēt par 100 000 voltu Maestro un īstu skatuves vulkānu... Savulaik viņu augsti vērtējusi dīva Marija Kallasa, bet ar maestro Herberta fon Karajana gādīgo labvēlību viņš stājies gan pie Zalcburgas festivāla, gan Vīnes Valsts operas diriģenta pults.
Koncerta programmā – ļoti populāra mūzika: gan Štrausu ģimenes skaņdarbi (Johana Štrausa uvertīra operetei „Sikspārnis”, valsis „Vīns, sieviete un dziesma”, muzikālais joks „Perpetuum mobile”, valsis „Viener Bonbons”, „Šampanieša polka”, polka „Viena sirds, viena doma”, valsis „Rīta lapas”, polka „Medības”, valsis „Pie skaistās, zilās Donavas”; Jozefa Štrausa polka „Sievietes sirds”, Johana Štrausa (tēva) polka „Karnevāls Parīzē” un „Radecka maršs”), kā arī Oto Nikolai uvertīra operai „Jautrās vindzorietes”, Žaka Ofenbaha uvertīra operetei „Reinas nāras”, Eduarda Štrausa uvertīra „Skaistā Helēna”.
Savukārt dejotāji, kas kuplinās krāšņo koncertu, būs tērpušies Valentino modelētajos tērpos.
Koncerti Vecgada vakarā
Trešdien, 30. decembrī, plkst. 22:35 – Normunda Rutuļa koncerts „Vēlreiz mājās”.
Koncerta pirmajā daļā par muzikālo pavadījumu rūpēsies profesionālā un populārā latviešu rokenrola komanda “Keksi”. Tieši viņu līdzdalība šajā projektā klausītājiem ļaus kopā ar Normundu apceļot svešās zemes, sniedzot iespēju labi zināmās Normunda dziesmas sajust citādākā - enerģiskā un tajā pašā laikā arī romantiskā skanējumā. Līdz šim šāda sadarbība nav bijusi, tādēļ patīkams pārsteigums garantēts.
Otrajā daļā par mājīgu atmosfēru rūpēsies Normunda Rutuļa ilggadējie skatuves partneri ar amizanto nosaukumu - “Slavenais Rīgas orķestris”. Repertuārā - skaņdarbi gan no Normunda pirmā albuma “Vasarā sniegs”, gan pārējiem projektiem, kuros apkopotas mazāk populāras dziesmas.
Starp citu, koncertā goda viesa statusā piedalīsies arī maestro Raimonds Pauls. Pat vēl vairāk - viņš par godu šim koncertam radījis gluži jaunas dziesmas!
Un vēl: arī šajā koncertā redzēsim to, ko paveicis Normunds Rutulis stepa treniņos...
31. decembrī, Vecgada vakarā, tūlīt pēc salūta – plkst. 00:05 - grupas „Labvēlīgais tips” koncerts „Visvisādas nejēdzības”.
Tā ietvaros: pirmatskaņojumi un pirotehnika, pārsteigumi un piruetes...
Mākslas filma „Elizabete” ar Helēnu Mirrenu
Svētdien, 3. janvārī, plkst. 21:10 – 2005. gadā uzņemtā biogrāfiskā drāma „Elizabete I” ar Helēnu Mirrenu galvenajā lomā (šajā vakarā - 1. daļa, 2. daļa – 10. janvārī)
Tikšanās ar karalieni Elizabeti I (1533. – 1603.) filmā, kas stāsta par viņas valdīšanas laika beigu posmu. Par Anglijas un Īrijas karalieni viņu kronēja divdesmit piecu gadu vecumā, valdīšanas laiks bija lemts no 1558. gada līdz 1603.gadam. Viņas dzīves sākuma raksturošanai pilnīgi pietiek, ja atgādina, ka Elizabetes tēvs bija Henrijs VIII un māte Anna Boleina. Henrija VIII dzīve un valdīšanas laiks nav tikai vēstures fakts, viņa dzīve, personība daudzkārt aprakstīta literatūrā, izmantota par pamatu filmām, kaut gan vēsturnieki vēl joprojām nav atteikušies no cerībām izprast Henrija Tjudora izpausmes. Savukārt Anna Boleina ir viena no daudzajām Henrija VIII sievām, kurai piesprieda nāves sodu, kad viņa karalim bija apnikusi. Filma rāda karalieni Elizabeti I viņas valdīšanas beigu posmā, rāda un raksturo notikumus, kas risinās sabiedrībā un karalienes personīgajā dzīvē. Elizabete I bijusi gudra, izglītota sieviete, stipra un apņēmīga. Tāda viņa ir arī filmā. Kad Elizabete I parādās īpaši grezni saposta, stalta un pašapzinīga sēž tronī vai tāpat savas izredzētības apziņā augstprātīgi uzrunā savu svītu, tad viņa ir karaliene. Bet - filma ir par to, ka Elizabetei I ir vara un tiesības lemt par visu valsti, par daudzu cilvēku likteņiem, tomēr viņai nav varas par sevi, par savu dzīvi, par savām jūtām...Gadsimtos veidotie pieņēmumi un nosacījumi izrādās stiprāki par viņu, tie uz katra soļa gādā par kārtību galmā un karalienes dzīvē .
Helēna Mirrena par Elizabetes lomu un Džeremijs Aironss par Lesteras grāfa lomu saņēmuši Aktieru Ģildes apbalvojumu, ZELTA GLOBUSU un EMMY balvu, filmai arī septiņpadsmit citas balvas un trīspadsmit nominācijas.
Režisors Toms Hūpers.
Bērniem
Trešdien, 30. decembrī, plkst. 10:40 – Japānas animācijas filma „Kikijas piegādes dienests”.
Raganu pasaulē ir tāds noteikums – katrai mazajai raganiņai, kad tā sasniedz trīspadsmit gadus, jāpamet māja un jādodas projām, lai iepazītos ar pasauli un iemācītos dzīvot patstāvīgi. Kad Kikijai pienāk laiks dzīvot ar savu galvu un iztikt ar pašas spēkiem, viņai tas liekas tīrais nieks – ir jau gana braša, uzņēmīga meitene. Viņa dodas uz tuvējo pilsētu. Kopā ar savu uzticamo draugu kaķi Džidži Kikija uz slotas lepni lido pāri pilsētai, vēro, iegaumē un gatavojas dzīvei. Pamatīgi iepazīstas ar karti. Liekas – viss kārtībā, līdz naktī viņi „trijatā”( Kikija, Džidži un slota) atjēdzas bez pajumtes, pamesti likteņa ziņā...Un tad pamazām viss sāk nokārtoties – atrodas labi cilvēki, kas palīdz, tiek sagādāta pajumte, un pamazām atrodas arī „brīva niša” „darba tirgū” – Kikija, lidojot uz slotas, var piegādāt pirkumus. Jāpiedzīvo arī grūti brīži, kad vajag īpašu drosmi, spēku un apņēmību, bet... viss iet uz labu.
Piektdien, 1. janvārī plkst. 8:45, kā arī 2. un 3. janvārī plkst. 9:30 – Igaunijas animācijas filmas „Lote: ceļojums uz Dienvidiem” TV pirmizrāde!
Savulaik skatītājiem - gan pieaugušajiem, gan mazajiem, bija priecīga tikšanās ar sunīti Loti - jaukajā animācijas filmā „Lote no Izgudrotāju ciema”. Tagad risinās jauni notikumi, kuros sunīte Lote iesaistījusies, apliecinot savu labo sirdi un gatavību palīdzēt visiem, kas paši vairs netiek galā ar savu dzīvi. Šoreiz tas ir mazais putniņš Pippo. Rudenī visus gājputnus gaida garš ceļojums uz dienvidiem, lai siltākā pasaulē pārlaistu ziemas mēnešus. Bet Pippo –sīks, spēka maz, pieredzes nekādas – netiek citiem gājputniem līdzi. Un tad kā saukta parādās sunīte Lote – enerģiska, izpalīdzīga, viņa nepieļauj domu, ka Pippo paliktu viens tādās nedienās. Viņa nolemj palīdzēt. Tieši vajadzīgajā brīdī Lotes tētis Oskars izgudrojis lidojošu mašīnu. Līdz ar to problēmu vairs nav, var lidot, vajadzīga tikai gribēšana un drosme. Lotei un viņas draugiem tā visa ir gana! Un par piedzīvojumu trūkumu arī nevar sūdzēties – ir gan jautri, gan bīstami, gan pārsteidzoši, pat neiedomājami. Katrā ziņā liels ieguvums ir iepazīšanās ar dažādiem neredzētiem dzīvniekiem – ar polārlāci, ar zilonēniem. Dažādi atklājumi un visvisādi brīnumi – kā jau Lotei un viņas draugiem par prieku tam pienākas.
