Kā ziņots, Vējonis un ekonomikas ministrs Jurijs Strods (TB/LNNK) uzskata, ka Latvijai būtu jāvēršas Eiropas Kopienu tiesā un jāapstrīd EK lēmums par emisijas kvotu sadali, tomēr par šādu soli jālemj valdībai.
Vējonis aģentūrai LETA sacīja, ka Latvija ar EK lēmumu ir neapmierināta, jo piešķirtās kvotas neļauj attīstīt "Latvenergo" un "Cemex" modernizācijas projektus, kas ir apjomīgi un saistīti ar ievērojamiem izmešiem. Tā kā Latvijas kopējā emisija nav liela, šādi lieli projekti ievērojami palielina kopējo nepieciešamo emisijas kvotu.
Vējonis norādīja, ka EK izmantotā metodika emisiju kvotu aprēķināšanai nav precīza, turklāt aprēķinā nav izmantota jaunākā informācija par Latvijas rūpniecību.
Kā aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrijas (EM) Sabiedrisko attiecību nodaļā, situācijā, kad ir saņemts neapmierinošs EK lēmums par iesniegto plānu, Latvijai, tāpat kā pārējām dalībvalstīm, ir divas rīcības iespējas: apstrīdēt EK lēmumu tiesā vai arī netiesāties, bet atbalstīt tās dalībvalstis - Poliju, Čehiju, Ungāriju, Slovākiju, Igauniju, kuras jau sākušas tiesvedību pret EK.
Vēršoties tiesā, Latvijai ir iespējas apšaubīt EK lēmuma atbilstību emisiju tirdzniecības direktīvai vairākos aspektos.
Latvija uzskata, ka EK pārkāpusi subsidiaritātes principu un nav ievērojusi dalībvalsts suverēno kompetenci enerģētikas politikā, jo enerģētikas politika nepieder pie kopienas ekskluzīvās kompetences jomām.
EK lēmumā par Latvijas plānu nav ņēmusi vērā to, ka attiecīgajam periodam paredzamais emisijas atļauju daudzums jānosaka pēc dalībvalsts panāktā progresa attiecībā uz Kioto protokola uzlikto saistību izpildi. Latvija jau vairāk nekā piecas reizes pārsniedz izvirzīto mērķi.
EK bijusi diferencēta pieeja Latvijas pieprasītajam kvotu daudzuma palielinājumam jaunu rūpniecisko projektu realizācijai. Ņemts vērā tikai "Cemex" projekts, bet nav ņemts vērā Latvijas skaidrojums par TEC-2 projekta attīstībai nepieciešamo kvotu apjomu.
Vides ministrija sadarbībā ar EM, Tieslietu ministriju un Ārlietu ministriju vērtēja EK lēmumā par Latvijas plānu minētos argumentus un nepieciešamību šo lēmumu apstrīdēt Eiropas Kopienu tiesā.
Vējonis gan norādīja, ka, uzņēmumiem attīstot jaunus projektus, būtu jādomā par tehnoloģijām, kas mazinātu arī izmešus. Tāpat jādomā par enerģijas taupīšanu, energoefektivitāti, tādējādi samazinot enerģijas patēriņu.
Lai gan no vides aspekta vēlams pēc iespējas mazāks izmešu apjoms, tomēr ekonomikas un vides ilgtspējīgai attīstībai jārod zelta vidusceļš, teica vides ministrs.
Jau ziņots, ka 2007.gada 13.jūlijā EK publiskoja lēmumu par Latvijas 2006.gada nogalē iesniegto papildināto emisijas kvotu sadales plānu 2008.-2012.gadam.
Lēmums paredz, ka Latvijas ikgadējais atļautais emisijas kvotu apjoms tiek palielināts par 0,15 miljoniem tonnu, tādējādi palielinot EK 2006.gada 29.novembra lēmumā noteikto emisijas kvotu skaitu no 3,28 līdz 3,43 miljoniem tonnu.
Tas ir par 44,5% mazāk par Latvijas prasīto vidējo ikgadējo emisijas kvotu apjomu - 6,25 miljoniem tonnu.