Kompensācijas izmaksātas visiem darbiniekiem, kuri līdz ar Vīķes-Freibergas pilnvaru beigām beidza darbu Prezidenta pilī. Kompensācijas izmaksātas gan bijušajiem padomniekiem un preses sekretārei Aivai Rozenbergai, gan pils tehniskajiem darbiniekiem, kuri pārtrauca darba attiecības ar kanceleju.
Neoficiāli izskanējis, ka kompensāciju apmērs svārstās no vairākiem simtiem līdz gandrīz 20 000 latu.
Rozenberga apstiprināja, ka vairāk nekā desmit Prezidenta kancelejas darbinieki, kuri atstāja savus amatus līdz ar Vīķes-Freibergas pilnvaru termiņa beigām, ir saņēmuši divu veidu kompensācijas - par neizmantoto atvaļinājumu un par darba attiecību uzteikumu. Precīzu kompensāciju saņēmēju skaitu un viņiem izmaksātās summas Rozenberga gan nezinot.
Rozenberga nevarēja nosaukt arī summu, kuru pati saņēmusi kompensācijā: "Jāpaskatās papīros, pašlaik esmu automašīnā pie stūres. Es neesmu grāmatvedības darbiniece un šos jautājumus nekārtoju, tādēļ nezinu, cik cilvēki saņēma prēmijas."
Arī bijušais Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Andrejs Pildegovičs atzina, ka darbiniekiem izmaksātas kompensācijas, taču arī viņš nevarot pateikt, kādu kompensāciju saņēmis pats un kādas - pārējie kancelejas darbinieki.
Vēlāk Pildegovičs atminējās, ka kompensācijas piešķirtas 15 cilvēkiem, kuriem izmaksātas piecas vidējās darba algas un kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu.
Bijušais Prezidenta kancelejas vadītājs uzsvēra, ka kompensācijas izmaksātas saskaņā ar Latvijas likumdošanu un valsts pārvaldes iestādēs ierasto praksi, turklāt finanšu līdzekļi šiem mērķiem bija plānoti kancelejas pirmā pusgada budžetā, ņemot vērā Vīķes-Freibergas prezidentūras beigas.
Valsts prezidenta kanceleja šīs dienas laikā nespēja sarūpēt pilnu informāciju, kādiem darbiniekiem un cik lielas kompensācijas un prēmijas izmaksātas, mainoties prezidentiem.
Rozenberga uzsvēra, ka, beidzoties Vīķes-Freibergas pilnvaru termiņam, Valsts kontrole Prezidenta kancelejā veica pilnu pārbaudi un nekādus finanšu pārkāpumus neesot atklājusi.
Pēc Rozenbergas stāstītā, Prezidenta kancelejas šā gada budžeta atlikumus, beidzoties Vīķes-Freibergas prezidentūrai, bijis 1,5 miljoni latu.
Savukārt Valsts prezidenta preses sekretāre Inta Lase informēja, ka Valsts prezidenta kancelejas kopējais šā gada budžets ir 2 378 979 lati, no kuriem līdz 9.jūlijam esot bijuši iztērēti 1 629 580 lati.
No kancelejas kopējā budžeta darbinieku atalgojumam šogad bijis plānots iztērēt 1 114 501 latu, taču jau līdz 9.jūlijam darbiniekiem algās esot izmaksāti 474 303 lati, bet kompensācijās un pabalstos - 236 307 lati, tādējādi kopumā iztērēti 710 610 lati jeb aptuveni 64% šajā sadaļā atvēlēto līdzekļu, stāstīja Lase.
Neoficiāli tiek minēts, ka pie darba algas kancelejas darbinieki saņēmuši piemaksas par darbu paaugstinātas intensitātes apstākļos, prēmijas un naudas balvas, piemaksas par vadības līgumiem un viņiem atvēlēti "darba devēja piešķirtie labumi". Kancelejas budžeta atalgojuma sadaļā arī paredzēti līdzekļi "fiziskām personām uz tiesisko attiecību regulējošo dokumentu pamata".
Lase solīja rīt sniegt vērtējumu par Valsts prezidenta kancelejas budžeta stāvokli un tā iespējamo ietekmi uz valsts galvas darbības nodrošināšanu.
