Vēl tikai vienu dienu noritēs Gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena meklēšana

Nesen izsludinātajai Gada vārda, nevārda un spārnotā teiciena aptaujai jau iesniegts daudz interesantu ieteikumu ar paskaidrojumiem. Spriežot pēc sākumposma iesniegumiem, liekas, ka 2009. gadā pamanīts mazāk negāciju nekā agrākos gados: citus gadus nevārdu bija iesūtīts krietni vairāk nekā vārdu. Šogad -pagaidām - varētu būt vārdu pārsvars: pamanīti trāpīgi jaunvārdi, latviski un saprotami meklējumi svešvārdiem, arī aizstājēji dažiem pierastiem aplamiem vārdiem. Pat gada spārnoto teicienu nominācijās šoreiz jau ir vairāki itin pozitīvi piemēri. Kā jau pierasts, arī šoreiz izceļas sabiedrībā redzamāko cilvēku spilgti polītiski vai ekonomiski teicieni. Iesūtījumos parādās arī asprātīgs humors un dzēlīga ironija.

Ar 2009. gada ieteikumiem atkal īpaši aicināti piedalīties arī skolēni. Kā liekas, aktīvākie tiešām ir jaunieši. - Žūrija vēl līdz otrdienai, 12.janvārim, e-pastkastē gadavards@inbox.lv gaida interesantus un aktuālus jaunus vai "atdzīvojušos" vārdus, kas derētu nevajadzīgu svešvārdu vietā vai kas izsacītu kādu nojēgumu, kam līdz šim trūcis trāpīga apzīmējuma, un kas būtu pelnījuši Gada vārda godu. Tāds pirms gada bija "talkot", agrāk "ēnstrādnieks", "draugoties", "mēstule", "zīmols" ...

No līdz šim saņemtajiem ierosinājumiem īpašu uzmanību guvuši, piemēram, šādi (atgādinām, ka tie vēl ir tikai starprezultāti !):

No 2009. Gada vārda kandidātiem:

Vārds Kāda vārda vietā

logutiņš logotips

aizeima demisija

meteorīts!

visumnieks kosmonauts

datorlauzis "hacker"

glābējsilīte "babybox"

uzejas un noejas kāpņu telpas un noeja pagrabā, vai pie upes

dižķibele, lielķeza, diždimba, krīze

dižilūzija

stindzeklis, žilbeklis, zibmirklis u.c. "flashmob"

pajoliņš, jampampiņš u.c.

flikmobilis Baltic taksis

No Gada nevārda kandidātiem:

Nevārdi Iesūtītāja komentārs vai skaidrojums

Pa lielam, da jebko lieto J. Domburs, M. Segliņš u.c.

divus gadus atpakaļ, kādu laiku atpakaļ pirmsdažiem gadiem, pirms kāda laika

"izņem" (to lietojot aplami) gan bērnu no ģimenes, gan pierādījumus!

apsekot no krievu "obsļedovaķ!"

Šlesakovs kreisās koalīcijas vadība Rīgas domē

dižķibele nepatīk labā un sliktā kopsalikums

sakārtot parasti tiek izmantots ironiskā nozīmē

cilvēka mazulis bērna vai zīdaiņa vietā (mazuļi ir tikai dzīvniekiem)

No pieteiktiem Gada spārnotiem teicieniem:

Teicieni Autors

"Šis ir tāds pateicīgs grieziens" bez autora

"Maksimāli minimalizēt ministrs Augulis

"Valsts vadītāji nedrīkst izskatīties pēc sabraukta ezīša" A. Šķēle

"Kalvītis vai nu guļ, vai grauž " bez autora

"Aizver muti!" deputāts Līdaka Saeimā

"Uzsmaidi Latvijai" uzlīmes 18. novembrī

"Vēl vēlos visiem pateikt paldies" V. Dombrovskis vecgada runā

"Jutos visnotaļ labi, ne kā agrāk - zobus netīrījis pingvīns" prof. Ž. Ozoliņa par V. Dombrovska runu

Atgādinājums

Ieteikumi 2009. gada vārdam, nevārdam un spārnotam teicienam piesūtāmi līdz 2010. gada 12. janvārim (otrdiena), rakstot RLB Latviešu valodas attīstības kopai uz adresi Merķeļa ielā 13, Rīga, LV-1050, vai gadavards@inbox.lv

2009. gada Vārdu, Nevārdu un Spārnoto teicienu paziņos īpašā preses konferencē 2010. gada 18. janvārī.

Gada vārds - spilgtākais un trāpīgākais pēc latviešu valodas likumībām veidotais vārds, kas pirmo reizi izskanējis, kļuvis populārs vai populāritāti atguvis 2009. gadā.

Gada nevārds - nejēdzīgākais darinājums vai nevajadzīgākais svešķermenis, kas valodā parādījies vai manāmi izplatījies 2009. gadā, vai arī jau pazīstams vārds, kas šajā gadā plaši lietots ar visneiederīgāk vai visnevajadzīgāk sagrozītu nozīmi (piemēram, pēc citu valodu parauga).

Gada spārnotais teiciens - spilgtākais vai dīvainākais teiciens, kas īpaši bieži lietots vai sevišķi pamanīts 2009. gadā

Sūtītāji aicināti, ja iespējams, norādīt, kur vārds vai teiciens dzirdēts, kādā publikācijā tas lasīts un kādā sakarībā lietots. Lūdzu, miniet arī savu vārdu, uzvārdu un adresi (vēlams arī e-pasta adresi).

Vērtētāji būs dažādu jomu lingvisti un valodas praktiķi no trim organizācijām: RLB Latviešu valodas attīstības kopas, Latvijas Rakstnieku savienības un LZA Terminoloģijas komisijas.

Informācija

Šādas akcijas, kuŗu mērķis ir veicināt sabiedrības uzmanību valodas paudumu un formas tīrībai, ik gadu notiek daudzās valstīs visā pasaulē, piemēram, arī Vācijā un ASV.

Latvijā pirmo reizi tāda akcija notika 2003. gadā, kad par gada vārdu kļuva "zīmols", par nevārdu - "eiro" (tā nelokāmības dēļ) un par spārnoto teicienu - vārdkopa "zelta rokas" ar jaunu nozīmi.

2004. gada vārds ir "mēstule" (angliskā vārda "spams" vietā), nevārds - "māsterplāns" (ieteikts to aizstāt ar vārdu "virsplāns" vai "dižplāns") un spārnotais teiciens - "valsts deg zilās ugunīs".

Par 2005. gada vārdu kļuva "smacenis" (angliskā vārda "smogs" vietā), par nevārdu - "centrs" nevajadzīgi plaši sastopamā nozīmē ‘liela vai maza vieta, kur kaut kas notiek’ un par spārnoto teicienu - "vanags noknāba cālīti".

2006. gada vārds ir "draugoties" kā vietnesdraugiem.lv darbības raksturotājs, nevārds - "hendlings" (neveikls anglicisms, kas dzīvu radību sakarībā izklausās pat neētiski, spārnotais teiciens - "ņēma un uzmeta", kas tagad latviešu valodā jau folklorizējies. 2006. gadā tika vākti un analizēti arī savārstījumi - neizprotami, samudžināti un nelatviski teikumi oficiālos tekstos.

2007. gada vārds ir: "ēnstrādnieks", nevārds: "(siera) produkts" un spārnotais teiciens: "bojāts horizontālais taimkods".

2008. gada vārds bija: "talkot ", nevārds: "šis te... šo te...", spārnotais teiciens: "Pārāk liela cilvēcība sabiedrībai bieži nav saprotama". Par "gada naglu" 2008. gadā tika pasludināts teiciens "nasing spešl", ar kuŗu toreizējais ministrs A. Slakteris atbildēja uz žurnālistes jautājumu, kas īsti notiek Latvijā un kāpēc vajadzīgs miljardu aizdevums. Tagad šis teiciens arī jau folklorizējies.

Latvijas Rakstnieku savienība un LZA Terminoloģijas komisija ir Latvijā plaši pazīstamas organizācijas, kas katra savā veidā rūpējas par latviešu valodas vērtībām.

Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa dibināta 2001. gada septembrī. Kopas mērķis ir veicināt, lai latviešu valoda un valodniecība attīstītos, balstoties uz zināšanām un zinātni un it īpaši uz Latvijas lielāko valodnieku Mīlenbacha un Endzelīna atziņām un ieguldījumu. Cita starpā kopa rosina uz diskusiju par aktuāliem valodas jautājumiem, kā arī aicina novērst padomju laikā ieviesto dekrētu un kaitīgo nolikumu normu saglabāšanu tagadējā valodas praksē. Kopas jaunumi - http://LVAK.wordpress.com.