Šī medaļa dibināta 2006. gadā, ar to tiek apbalvoti svētkalpotāji, baznīcas, valsts un sabiedriskie darbinieki, kā arī dažādu profesiju pārstāvji par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas Pareizticīgās baznīcas dzīvē un palīdzību baznīcu un klosteru restaurācijā, žēlsirdības darbos, garīgi tikumiskā kristīgā bērnu un jauniešu audzināšanā.
Dace Kudiņa Latvijas Televīzijā strādā jau 40 gadu, no kuriem 22 aizritējuši, veidojot kristīgos raidījumus. Par savu lielāko gandarījumu viņa uzskata ekumēnisma idejas attīstību un veicināšanu, vienlīdz lielu uzmanību veltot visām Latvijā valdošajām lielākajām reliģijām.
„Esam noturējušies, tikai būdami kopā,” uzskata Dace Kudiņa, atgādinot Latvijas luteriskās Jāņa Vanaga vārdus: „Kristiešu vienotība pie mums ir neparasti labā līmenī”. Šo domu 1990. gadā novērtējusi arī Romas katoļu baznīca, jo 1990. gadā D. Kudiņa saņēmusi arī Romas pāvesta Jāņa Pāvila II oficiālo apbalvojumu-svētību par vienotās kristīgās domas veicināšanu plašsaziņas medijos.
Ekumēnisma ideja Latvijā dzima 1989. gadā – vienlaikus ar Tautas Fronti. Tieši togad arī notika pirmais ekumēniskais dievkalpojums Latvijā, kura pamatdoma – neskatoties nedz uz reliģisko pārliecību, piederību vienai vai otrai ticībai, jābūt kopā. Šajā laikā Dace Kudiņa nodibināja Ekumēnisko TV padomi (EKU TV) un līdz pat šim brīdim sadarbībā ar to Latvijas Televīzija ik nedēļu translē dievkalpojumus, sniedzot iespēju arī skatītājiem piedalīties dažādu konfesiju svētbrīžos. Respektējot Baznīcas kalendāru, uzmanība tiek veltīta visiem svarīgajiem svētkiem un notikumiem. Lieldienās un Ziemassvētkos Latvija seko līdzi tiešraidēm no Vatikāna.
Tāpat Dace Kudiņa kopā ar EKU TV padomi palīdzējusi tapt daudziem kristīgajiem raidījumiem (šobrīd LTV1 ēterā ik svētdienu skatāms raidījums „Garīgā dimensija”) un vērtīgiem videodarbiem, kas demonstrēti LTV un saņēmuši starptautisku atzinību. Piemēram, daudzas godalgas Latvijā un ārvalstīs saņēmusi dokumentālā filma „A Dio!”, kas veltīta Jānim Pāvilam II. Lielus panākumus izpelnījušās arī kinolentes „Kosmiskā blusa” un „Sābri”.
Tomēr par visemocionālāko un piepildītāko laiku Dace Kudiņa sauc 1991. gada janvāri. „Barikāžu laikā sniedzām mierinājumu izmisuma un neziņas māktajiem... Tas deva mums pārliecību, ka tas, ko darām, ir pareizi un cilvēkiem nepieciešams. Arī šobrīd, kad valda naudas un mantas kults, kristīgam cilvēkam ir vieglāk, jo pirmajā vietā ir garīgā pasaule, dvēseles miers. Jo labi, ja cilvēkam ir nauda, bet nav labi, ja cilvēks sāk tai piederēt,” - tā Dace Kudiņa, kura savulaik piedalījusies starptautiskajos šaha turnīros un aktīvi interesējusies par Austrumu filozofiju un astroloģiju, vēl joprojām labi zīmē un savus zīmējumus paraksta ar trāpīgiem domu graudiem.
