Jau agrāk bija atklāts, ka ap "Gliese 581" riņķo Neptūnam līdzīga planēta.
Jaunatklātā planēta savai zvaigznei atrodas 14 reizes tuvāk, nekā Zeme Saulei, bet "Gliese 581" ir stipri vēsāka un planētu tādēļ nededzina saules radiācija. Planēta savu zvaigzni apriņķo lielā ātrumā, orbītu pabeidzot 13 dienās.
"Pēc mūsu aprēķiniem šīs planētas temperatūra ir no 0 līdz plus 40 grādiem pēc Celsija skalas un līdz ar to ūdenim tur vajadzētu būt šķidram," sacīja ESO galvenais zinātnieks, Stefans Udrijs no Šveices Ženēvas institūta. "Tās rādiusam vajadzētu būt tikai 1,5 reizes lielākam par Zemes rādiusu un planētai vajadzētu būt vai nu klinšainai, kā mūsu Zemei, vai arī klātai ar okeāniem".
"Kā mēs zinām šķidrs ūdens ir izšķirošais dzīvības pastāvēšanai," piebilda Ksavjē Delfoss no Francijas Grenobles universitātes. "Tās temperatūras un relatīvā tuvuma dēļ, šī planēta visdrīzāk būs ļoti svarīgs mērķis nākotnes kosmosa misijās, kas būs veltītas ārpuszemes dzīvības meklēšanai. Visuma bagātību kartē šīs planētas atrašanās vietu vajadzētu iezīmēt ar krustiņu."
Klaipēdā dzimušā vācu astronoma Frīdriha Vilhelma Augusta Argelandera 1863.gadā reģistrētā zvaigzne "Gliese 581" ir viena no simts mums tuvākajām zvaigznēm. Tā iesaukta par sarkano pundurzvaigzni, jo tās masa ir tikai viena trešdaļa no Saules masas.
Astronomi meklējumos ārpus Saules sistēmas reti kad ir atraduši apdzīvojamas planētas. Parasti atklātas neapdzīvojamas, gāzu klātas, milzīgas planētas. Vai arī tās riņķo pārāk tuvu savai zvaigznei, kā radiācija to padara neapdzīvojamas, vai arī tās atrodas tik tālu, ka ir ledus bumbas.
Tā pati ESO komanda pirms diviem gadiem ap "Gliese 581" atklāja riņķojam Neptūna izmēra planētu un viņu novērojumi toreiz ļāva nojaust, ka zvaigznes orbītā varētu būt vēl viena mazāka planēta.
Tagad astronomi bez jaunās planētas pamanījuši pazīmes par vēl vienu planētu, kas ir astoņas reizes lielāka par Zemi un orbītu pabeidz 84 dienās. Šis atklājums "Gliese 581" padara par "krietni ievērojamu sistēmu", norādīja ESO.
Novērojumi veikti ar augstas jūtības instrumenta palīdzību ESO observatorijā Siljā, Čīlē. Atklājumi veikti mērot zvaigznes tā dēvēto radiālo ātrumu.
Planētu riņķošana ap zvaigzni rada izmaiņas zvaigznes pozīcijā pret Zemi. Tas rada izmērāmas svārstības zvaigznes gaismā, pēc kā var novērtēt orbitējošo objektu un tā izmēru.
Kaut arī "Gliese 581" rada tik augstas cerības, cilvēcei ar mūsdienu tehnoloģijām nav iespējams to sasniegt, ne arī nosūtīt bezpilota pētījumu zondi. Mūsdienu kosmiskās raķetes spēj attīstīt tikai niecīgu daļu no gaismas ātruma, kas būtu nepieciešams, lai sasniegtu planētu cilvēkiem iespējamā laikā.
