Latvijas Komercbanku asociācijas ikgadējais Makroekonomikas apskats

Apskatā ir redzams, ka pērnais gads ir bijis grūtākais tautsaimniecībai kopš deviņdesmito gadu sākuma. Latvijas ekonomikā straujākais kritums ir bijis 2009. gada rudenī, būtiski samazinoties iekšzemes pieprasījumam, valdot lielai nenoteiktībai sabiedrībā un uzņēmējdarbībā par turpmāko. Tomēr, uzlabojoties valsts konkurētspējai, tuvākajos ceturkšņos tiek sagaidīts būtiski lēnāks IKP kritums, kas 2010. gada beigās jau varētu pāriet nelielā ekonomikas izaugsmē. Latvijas ekonomika ir piedzīvojusi arī negaidīti pozitīvas izmaiņas maksājumu bilancē - eksporta apjoms jau pārsniedz importu, kā arī ir redzami ieguvumi no tā saucamā deflācijas ceļa, ko Latvija ir izvēlējusies, lai būtiski uzlabotu valsts konkurētspēju. Tajā pašā laikā var prognozēt, ka valstī saglabāsies augsts bezdarbs un pirktspēja turpinās kristies arī šogad.

LKA prezidents Teodors Tverijons skaidro: „Šis ir laiks, kad ārkārtīgi svarīga ir stratēģiskā domāšana ilgtermiņā, lai sasniegtu pastāvošo problēmu novēršanai nozīmīgus mērķus - vai tā būtu eiro ieviešana, vai arī kredītreitinga celšana. Būtisks trūkums ir tas, ka sabiedrība nesadzird, ko valdība plāno darīt esošo problēmu novēršanai. Tā vietā pastāvīgi izskan informācija par dažādu savstarpēju konfliktu risināšanu politisko spēku vidū. Kamēr politiskā doma un valdības darbs netiks pilnībā pakļauti valstiski svarīgu problēmu risināšanai, izeja no krīzes tiks novilcināta. Tāpēc es vēlētos aicināt visus politiskos spēkus aizmirst iekšējās nesaskaņas un vairāk orientēties uz pārdomātiem lēmumiem, nevis savstarpējo kritiku.”

LKA uzskata, ka tas, kādā veidā Latvija risinās īstermiņa izaicinājumus, būs ļoti svarīgi valsts stabilai attīstībai nākotnē. Tāpēc turpmāk jebkura lēmuma pieņemšanai ir jābūt ar ilgtermiņa skatījumu. Noteikti būtu jāturpina iesāktās sabiedriskā sektora efektivizācijas un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas reformas, jo to iesaldēšana vai palēnināšana būtiski bremzētu nākotnes izaugsmi, tādējādi riskējot ar stagnāciju, emigrāciju un sociālu spriedzi. Veicot strukturālās reformas sabiedriskajā sektorā, nepieciešams fokusēties uz sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti, kā arī pastiprinātu uzmanību pievērst sāpīgāko problēmu (piemēram, augstākās izglītības, veselības aprūpes) risināšanai.

Kā ļoti būtisku LKA novērtē nodokļu politikas jautājumu. Nepieciešams pēc iespējas ātrāk un līdz galam izstrādāt nodokļu politikas reformas, lai mazinātu to regresīvo raksturu, samazinātu negatīvo iespaidu uz uzņēmumu konkurētspēju un uzlabotu administrēšanu, skaidri komunicējot šo procesu gaitu sabiedrībai.

Par valstiska līmeņa prioritāti LKA uzskata valsts kredītreitinga nostabilizēšanu un uzlabošanu, kas dotu pozitīvu impulsu tautsaimniecībai, uzlabotu investīciju vidi Latvijā, veicinātu mūsu uzņēmēju darbību ārpus valsts un pamazām atjaunotu kreditēšanu. Tāpat apskatā tiek norādīts, ka ir nepieciešams turpināt mērķtiecīgi un kvalitatīvi uzlabot uzņēmējdarbības vidi, izvirzot izmērāmus rādītājus, un tos nepārtraukti monitorēt, informējot sabiedrību.