Ja Latvijas Pasts paaugstinātu maksu par preses piegādi līdz tam līmenim, lai tā kļūtu rentabla, preses izdevēji pazaudētu savus klientus, teica Šlesers. Viņaprāt Latvijas Pastam un preses izdevējiem ir jāapvienojas, lai kopīgi atrisinātu problēmas. No vienošanās ar preses izdevējiem būs atkarīgs, cik liela valsts dotācija jāpiešķir preses piegādēm.
Ministrs uzsvēra, ka viņš ir simtprocentīgi pārliecināts, ka ne valdības vadītājs, ne ministri neatbalstīs vienkāršu pasta komercializāciju, kas nozīmētu nerentablo pasta nodaļu slēgšanu un faktisku pasta iznīcināšanu.
Kā ziņots, Šlesers uzskata, ka Latvijas Pasta turpmākai attīstībai pilnīgi noteikti nepieciešamas dotācijas no valsts. Pasts darbojas kā komercuzņēmums, taču tajā pašā laikā nodrošina sociālās funkcijas, no saviem līdzekļiem subsidējot nerentablās pasta nodaļas un pakalpojumus. Pēc ministra domām, tas nav godīgi attiecībā pret pastniekiem, kas tādējādi nesaņem pienācīgu atalgojumu.
Pastnieku prasības Šlesers uzskata par pamatotām un atzīst, ka pašreizējā situācija pastā nav apmierinoša, tādēļ nepieciešams risinājums.
Nākamnedēļ, 14.augustā, ministrs iecerējis iepazīstināt valdību ar trīs iespējamiem Latvijas Pasta attīstības variantiem. Pirmais variants paredz 100% esošā Latvijas Pasta dotēšanu. Šlesers sacīja, ka atbalsta šo variantu, jo uzskata, ka valsts palīdzība pasta sociālo funkciju nodrošināšanai ir nepieciešama.
Otrs variants, ar kuru Šlesers plānojis iepazīstināt valdību, ir 100% VAS "Latvijas Pasts" privatizācija. Satiksmes ministrs kategoriski iebilst pret šādu ieceri, jo uzskata, ka tas nozīmētu vismaz 700 nerentablo pasta nodaļu slēgšanu un vairāku pakalpojumu iznīcināšanu. Īpaši no tā ciestu lauku iedzīvotāji.
Trešais variants paredz sadalīt pasta darbību vairākos blokos, galvenokārt nodalot piegādi, kuru ar universālā pakalpojuma fonda palīdzību valsts varētu dotēt. Ministrs norādīja, ka ir iespējams pasteidzināt universālā pakalpojuma fonda izveidi, lai dotāciju varētu saņemt jau no nākamā gada.
Premjers Aigars Kalvītis (TP) pagaidām piesardzīgi vērtē piedāvātos pasta attīstības variantus, uzsverot, ka ar tiem vēl ir rūpīgi jāiepazīstas. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka par šo jautājumu valdībā noritēs ļoti nopietnas diskusijas un tiks izvērtēts, vai piedāvājums spēs atrisināt samilzušās problēmas, aģentūru LETA informēja premjera padomnieks Arno Pjatkins.
Šlesers apgalvoja, ka cīnīsies par katru pasta nodaļu, tāpēc viņš kā risinājumu nerentablām pasta nodaļām piedāvā "Pasta bankas" izveidi. Pēc Šlesera vārdiem, šī iecere paredz piesaistīt Latvijas Pastam partneri - komercbanku, kas pasta nodaļas telpās ļautu veikt bankas pakalpojumus. Tas dotu papildu ienākumus pasta nodaļai un pasargātu to no slēgšanas, sacīja ministrs.
Ministrs vairākkārt uzsvēra, ka ir pienācis laiks valstij atbalstīt pastu. "Ja valdība pasaka, ka pastam līdzekļi netiks piešķirti, tas ir tas pats, kas pateikt, ka mēs pastu iznīcinām," sacīja Šlesers.
