Parakstus vāc par „Grozījumu Nacionālās drošības likumā” un par „Grozījumu Valsts drošības iestāžu likumā” nodošanu tautas nobalsošanā. Parakstīties būs iespējams tikai līdz 2.maijam. Jāatgādina, ka likumus apturēja valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, tādā veidā uzsākot parakstu vākšanu par likumu grozījumu nodošanu referendumā. Viņasprāt, pastāvēja draudi, ka šos likumus var izmantot oligarhi, lai ietekmētu tiesībsargājošo iestāžu veikto izmeklēšanu.
Parakstoties par referenduma rīkošanu, Latvijas sabiedrība ir nenoliedzama ieguvēja. Pirmkārt, jau tīri juridiski. Ja notiks referendums, kurā tauta nobalsos par šo grozījumu atcelšanu, būs novikta “sarkanā svītra”, kuru pārkāpt deputātiem vairs nebūtu iespējams. To ir norādījis Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš. Tas nozīmētu, ka jau tās pašas pieļautās kļūdas tautas kalpi nevarētu atkārtot, jo tauta būtu izteikusi savu gribu pret konkrētajiem grozījumiem.
Tāpat ir jāmin, ka, parakstoties par referenduma rīkošanu, cilvēki netieši pauž, ja ne neuzticību valdībai un Saeimai, tad vismaz neapmierinātīvu ar galvenās lēmējvaras un izpildvaras darba stilu. Nav noslēpums, ka Aigara Kalvīša (Tautas partija) vadītā valdība bija ieslīgusi varas baudīšanas eiforijā. To skaidri skaidri varējām vērot, kad Saeima valdības uzdevumā apstiprināja Satversmes tiesas tiesnešus. Visticamāk nepamatoti pielietotais valsts pamatlikuma 81.pants un Saeimas stūrgalvīgā vēlme divas reizes pieņemt vienu un to pašu likumu bija pēdējais piliens, kurš izjauca līdszsvara kausus. Par laimi aktīva prezidentes iejaukšanās, apturot grozījumu izsludināšanu, sāka atjaunot varas līdzsvaru. Jau pašlaik savāktie paraksti ir apliecinājums tam, ka valdība vairs nevarēs tik brīvi un bez diskusijām pieņemt svarīgus lēmumus.
Tomēr vēl efektīvāks signāls būtu referenduma sarīkošana. Ja notiks referendums ar kvorumu, kurā likumu grozījumus atcels, pilsoniskās sabiedrības rokās būs jauns arguments. Lai ko arī A. Kalvītis neteiktu žurnālistiem, viņš nespēj mainīt reālo situāciju. To, ka liela daļa cilvēku pašlaik parakstās un ir gatavi doties uz referendumu, lai paustu kritiku pret valdošo spēku īstenoto politiku kā tādu.
Atceries, ka arī tev ir iespēja ietekmēt Latvijas politikas nākotni. Prezidente spēra soli, lai nepieļautu iespējamo oligarhu varu pār likumiem un dotu varas balansa dzirksti. Ja vēlies, lai valdība ierauga arī sabiedrības vēlmi pēc varas līdzsvara, arī tev ir jādodas parakstīties!
Var arī neparakstīties…
Nevar jau nosodīt tos cilvēkus, kuri parakstīties nedodas. Kā nekā ir daļa ļaužu, kuri arī domā, ka mēģinājums sarīkot referendumu ir vērsts pret valdības pastāvēšanu. Viņi atbalsta valdības politisko kursu, tāpēc minēto cilvēku izvēle par neparakstīšanos ir izprotama. Tāpat jāņem vērā, ka Saeima un valdība jau ir atzinusi, ka pieņemtie likumu grozījumi ir kļūdaini. Daļa sabiedrības uzticas valdošo solītajam, ka kļūdas neatkārtos. Tāpat kādam neapmierinātību rada jau tagad izlietotie līdzekļi parakstu vākšanai. Labāk nejautājiet, cik dusmīgi šie cilvēki būtu, ja arī referendumam šādi tiktu “izšķiesti” līdzekļi.
Pilsoniskās sabiedrības nostiprināšanai
Tomēr nobeigumā jāteic, ka pilsoniskās sabiedrības izaugsmes dēļ referendumam ir jānotiek. Tas ļaus sabiedrībai nosūtīt konkrētu signālu Saeimai un valdībai. Nākamās vēlēšanas (pašvaldību un Eiroparlamenta) notiks tikai 2009.gadā. Nebūtu slikti, ja līdz tam sabiedrība būtu skaidri pateikusi, ka brāķa likumi nav tās gaumē.
Parakstu vākšanas vietas var atrast internetā http://web.cvk.lv/pub/public/28806.html vai zvanot pa tālruni 7 049 999.
