Vides ministrijas komunikācijas nodaļas vadītāja Kristīne Barševska informēja, ka grunts tiek iegūta Rīgas rajona Salas pagasta karjerā "Jurīši". Tā tiek realizēta ar starpnieka palīdzību, un par izvesto un pārdoto grunti netiek maksāts dabas resursu nodoklis, un darbības notiek bez dabas resursu lietošanas atļaujas.
Saskaņā ar VVD veiktajiem aprēķiniem, no teritorijas izvesti un realizēti aptuveni 180 000 kubikmetri grunts.
Vides ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) pauž neizpratni par Dienvidu tilta būvniecību realizējošā uzņēmuma darbībām, atbalstot nelikumīgi iegūtu dabas resursu izmantošanu projektā un nodokļu nemaksāšanu par šiem dabas resursiem.
Ministrs uzsver, ka šāda nelikumīgu izejvielu izmantošana rada bažas par Dienvidu tilta būvniecības izmaksu pamatotību.
Par atklāto pārkāpumu ir ierosināta administratīvā lietvedība un tiks piemērots administratīvais sods. Karjera īpašniekam ir uzdots saņemt dabas resursu lietošanas atļauju, kā arī iesniegt VVD Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē informāciju par grunts sastāvu zemes īpašumā "Jurīši", lai varētu aprēķināt dabas resursu nodokli.
LETA jau ziņoja, ka Dienvidu tilta būvniecību uzsāka 2004.gada novembrī, izbūvējot tilta balstus upes krastā. 2005.gada decembrī pabeidza visu desmit tilta balstu izbūvi, bet 2007.gadā noslēdza vienu no svarīgākajiem tilta būvniecības posmiem - metāla laiduma konstrukcijas uzbīdīšanu, savienojot Daugavas krastus.
Tilta celtniecības ģenerāluzņēmēja ir AS "Dienvidu tilts". Tajā apvienojušās sešas lielākās Latvijas celtniecības kompānijas, kuras ir specializējušās tiltu izbūvē, - SIA "Skonto būve", AS "Latvijas tilti", AS "BMGS", SIA "Tilts", SIA "Rīgas tilti" un SIA "Viadukts".
Dienvidu tilts ir vērienīgākais, sarežģītākais un lielākais šāds projekts Baltijas valstīs pēdējo 25 gadu laikā.
