Eirovīzijas nacionāļa atlase „Eirovīzija 2010”
Jau tradicionāli februāra programmas centrā ir Eirovīzijas dziesmu konkursa Nacionālā atlase. Tās fināls notiks sestdien, 27. februārī, atjaunotajā Ventspils Teātra namā „Jūras vārti”.
22. janvārī noskaidrojušās tās 10 dziesmas, kas 27. februārī sacentīsies par iespēju aizstāvēt Latvijas godu Norvēģijas galvaspilsētā Oslo. Saskaņā ar 2010. gada Eirovīzijas nacionālās atlases Nolikumu, tās izvēlējās LTV veidota žūrija.
Ventspilī skanēs šādas dziesmas (iesniegšanas secībā): „Your Morning Lullaby” (mūzika, teksts, izpildītājs - Lauris Reiniks), „Like A Mouse” (mūzika un teksts - Mārtiņš Freimanis, izpildītāja - grupa "PeR"), „When I Close My Eyes” (mūzika - Staņislavs Judins, teksts - Jānis Strapcāns, izpildītāja - grupa "h2o"), „My Religion is Freedom” (mūzika - Zigmars Liepiņš, Jānis Liepiņš, teksts - Nikita Kellermans (Ņikita Ivanovs), Zigmars Liepiņš, izpildītājs - Dons (Artūrs Šingirejs), „Digi digi dong” (mūzika - Edijs Šnipke, Andris Konters, teksts - Edijs Šnipke, izpildītājs – projekts „Konike”), „What For?” („Only Mr.God Knows Why”) (mūzika - Jānis Lūsēns, teksts - Guntars Račs, izpildītāja – Aisha), „Rišti rašti” (mūzika - Raimonds Tiguls, teksts - Valts Ernštreits, izpildītāja - Kristīne Kārkla-Puriņa), „Because I Love You” (mūzika un teksts - Ingars Viļums, izpildītājs - Ivo Grīsniņš-Grīslis, „Snow in July” (mūzika - Jānis Strazds, teksts - Guntars Račs, izpildītāja - Kristīna Zaharova) un „Lullaby For My Dreammate” (Diamond Lullaby) (mūzika un teksts - Agnese Rakovska, izpildītāja - grupa „Triānas parks”)
2010. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa Nacionālās atlases Nolikums arī paredz, ka konkursā var piedalīties tikai autori un izpildītāji no Latvijas. Tāpat Nacionālās atlases ietvaros netiek organizēti pusfināli: visas 10 dziesmas uzreiz sacentīsies
Nacionālās atlases finālā.
Skatītāji finālam izvirzītās dziesmas varēs iepazīt vairākos LTV raidījumos.
Katru sestdienu informatīvajā programmā “Panorāma” var iepazīties ar divām fināla dziesmām, tās autoriem un izpildītājiem.
No 15. februāra “Eirodziesmas” jaunumus aktīvi atspoguļos LTV1 rīta raidījums „Labrīt, Latvija!”
3. februārī LTV7 raidījuma “SeMS” tiešraidē notiks uzstāšanās kārtas izloze un no šīs dienas ar dziesmām, dalībniekiem un autoriem, dziesmu kritiķiem un atbalstītājiem varēs tikties jauniešu raidījumā SEMS.
No šodienas, 27. janvāra (tātad - tieši mēnesi pirms fināla), dziesmas-finālistes uzsāk rotāciju LTV informatīvā sadarbības partnera - Radio SWH – viļņos.
Visas dziesmas iespējams noklausīties arī Eirodziesmas mājas lapā: www.eirovizija.lv. Te arī atrodama visjaunākā informācija par konkursa norisi.
Arī šogad Eirovīzijas nacionālo atlasi un piedalīšanos starptautiskajā dziesmu konkursā Latvijas Televīzija organizē, tikai pateicoties savai ilglaicīgajai un uzticamajai sadarbības partnerei Ventspilij – pilsētai, kas šogad svin savu 720 gadu jubileju.
LTV bērnu un jauniešu mūsdienu dziesmu izpildītāju konkurss
Latvijas Televīzija sākusi darbu pie jauna un atraktīva projekta – LTV bērnu un jauniešu mūsdienu dziesmu izpildītāju konkursa.
„Mūsu mērķis, uzsākot šo projektu, ir iepazīstināt televīzijas skatītājus un līdz ar to - arī visu Latviju ar labākajām Latvijas bērnu un jauniešu vokālajām grupām un solistiem. Lai veicinātu jauno talantu profesionālā līmeņa augšanu, mūsu iecerei piemērotākais šķita mūsdienīga un augstvērtīga konkursa formāts,” par jauno ideju stāsta LTV1 direktore Baiba Šmite.
Konkursu organizēs Latvijas Televīzija sadarbībā ar SIA "Kurzemes filharmonija".
Konkursā tiks aicināti piedalīties Latvijas bērnu un jauniešu vokālās grupas, kā arī solisti divās vecuma grupās: no 5 līdz 11 gadiem un no 12 līdz 16 gadiem. Konkurss risināsies trijās kārtās, un katrā no tām visus dalībniekus vērtēs profesionāla žūrija: mūziķi, pedagogi, preses pārstāvji un mūzikas izdevniecību darbinieki. LTV rūpēsies, lai nevienā gadījumā nebūtu saskatāms interešu konflikts.
Vērtējot konkursa dalībniekus, tiks ņemts vērā intonatīvais skanējums, muzikālā materiāla, teksta un skatuves priekšnesuma atbilstība izpildītāju vecumam, daudzbalsības kvalitāte (vokālajām grupām) un dziesmas sarežģītības pakāpe, kopējais skatuviskais tēls un priekšnesuma mākslinieciskā kvalitāte: tērpi, horeogrāfija, atraktivitāte, dabiskums. Konkursa dalībnieki tiks vērtēti pēc punktu sistēmas, kur augstākais vērtējums būs 10 punkti.
Konkursa pirmā kārta (dziesmu iesniegšana) risināsies līdz 15. februārim: visiem pretendentiem konkursā būs jāpiedalās ar divām dziesmām valsts valodā, turklāt priekšnesuma garums nedrīkstēs būs garāks par 3 minūtēm.
Otrā kārta, kurā uzstāsies žūrijas izraudzītie labākie dalībnieki, notiks 21. februārī. Šajā kārtā iesniegtās dziesmas būs jāizpilda dzīvajā izpildījumā.
Konkursa trešā kārta jeb fināls notiks 28. februārī Ventspils teātra namā “Jūras vārti”. Tajā piedalīsies žūrijas izvirzītie 40 labākie konkursa dalībnieki: 20 solisti (pa 10 no katras minētās vecuma grupas) un 20 grupas (arī pa 10 no katras vecuma grupas).
LTV1 ēterā konkursa norisi varēs vērot 7. un 14. martā.
Konkursa Nolikums un pieteikuma anketas atrodamas LTV mājas lapās: www.ltv.lv un www.ltv1.lv.
Ziemas olimpiskās spēles
No 12. līdz 28. februārim Latvijas Televīzija pilnā apjomā pārraidīs Ziemas olimpiskās spēles. Visu spēļu translācijas 24 stundu režīmā būs skatāmas LTV7 ēterā, bet LTV1 skatītājiem piedāvās Olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju (piektdien, 12. februārī, plkst. 3:50 jeb naktī no 12. uz 13. februāri), Olimpisko spēļu noslēguma ceremoniju (svētdien, 28. februārī, plkst. 3:30 jeb naktī no 28. februāra uz 1. martu), kā arī regulārus ziņu izlaidumus par aktuālākajiem notikumiem Vankūverā. Ziņu kalendārs būs šāds: no 14. februāra līdz pat Olimpisko spēļu noslēgumam Olimpiskās ziņas būs skatāmas katru dienu tūlīt pēc ziņu izlaiduma „Šodien Latvijā” (darbdienās – plkst. 18:30, brīvdienās – plkst. 18:15), pēc Nakts ziņām, bet no 15. februāra – arī plkst. 8:00 no rīta (darbdienās tās iekļausies raidījumā „Labrīt, Latvija!”).
Dokumentālās filmas
Jau no 31. janvāra un turpmāk svētdienās plkst. 11:00 – dokumentālo filmu cikls „Pārsteidzošā pasaule” („Ultimate Journeys”, 2005. - 2009.)
Filmas veidotāji - profesionāli piedzīvojumu meklētāji - ceļošanu rādījuši kā kārdinošu nodarbi, kas ikvienam ļauj nokļūt tuvās un tālās zemeslodes vietās, izbaudot atklājuma prieku - gan ceļā dodoties pašam, gan atrodoties pie televizora ekrāna. Seriāla radošā komanda ir pārliecināta: šīs filmas pasauli mums parādīs tādu, kādu to līdz šim vēl neesam redzējuši.
Viena no cikla „Pārsteidzošā pasaule” vērtīgākajām īpašībām – prasme jau zināmās lietas, vietas un arhitektūras pieminekļus parādīt neparastā rakursā, atklājot pārsteidzošus un līdz šim nezināmus faktus. Tomēr pasaule, kas atrodas ārpus mūsu zemes robežām, nav tikai katalogos ierakstītie dabas un kultūras šedevri, kurus ik dienu nonāk tūristu uzmanības centrā.
„Pārsteidzošā pasaule” katrai izvēlētajai vietai tuvinājusies no cita rakursa – proti, sākot ar tās iedzīvotāju, tradīciju un sadzīves īpatnību iepazīšanu. Tas nozīmē, ka šī filmu sērija aicinās ikvienu kļūt vērīgākam, jūtīgākam un atvērtākam, iepazīstot svešu zemi.
Ceļotāju un arī filmu cikla pirmā pietura – Antarktika: Zemes dienvidu pols, kontinents ar daudzām salām, kas jau ilgus gadus ir cilvēku intereses un izpētes objekts. Uz šo pārsteidzošo un skarbo vietu, kur modernās pasaules zīmes un skaņas tikpat kā nav manāmas, dosimies jau šosvētdien, 31. janvārī.
Stāsts par Antarktiku ir visai dramatisks: sākumā šajā reģionā ieradās roņu, jūras ziloņu, kotiku un kuprvaļu mednieki, kuri tālā kontinenta dabai atnesa milzu ļaunumu. Tikai pēc tam sākās kontinenta zinātniskā pētniecība un radās atziņa, ka Antarktikas daba ir saudzējama. 1911. gada 14. decembrī pēc 99 dienu ceļa norvēģa Rualda Amundsena ekspedīcija pirmā sasniedza Dienvidpolu, tikai par mēnesi apsteidzot brita Roberta Skota grupu. Šīs traģiskās „ātrumsacīkstes” iegāja vēsturē, jo atpakaļceļā Skots un viņa vīri, cietuši traģisko neveiksmi, gāja bojā...
Cikla turpmākajās sērijās iepazīsimies ar Čīli, Šanhaju, Vjetnamu, Lasvegasu, Filipīnām, Japānu, Kvīnlendu, Maldivu salām un citām pasaules vietām. Un būs interesanti salīdzināt, ko par šīm valstīm un pilsētām zinām mēs paši, un kā šie priekšstati saskan ar filmā redzamo.
Sestdien, 6. februārī, plkst. 15:55, sveicot režisori Dzintru Geku nozīmīgajā dzīves jubilejā, LTV1 skatītājiem piedāvās viņas dokumentālo kinolenti „Džona Doreda sala” (2007).
Režisore: Dzintra Geka
Scenārija autors:
Teksta autors:
Operators: Aivars Lubānietis
Mākslinieks:
Datormākslinieks:
Kostīmu mākslinieks:
Grima mākslinieks:
Komponists:
Filma stāsta par pirmo latviešu izcelsmes kinooperatoru Džonu Doredu, kas darbu ar kinokameru apguvis franču kinokompānijā „Pathé”, pirmā pasaules kara gados aktīvi filmējis notikumus dažādās frontes līnijās un ir vienīgais ārzemnieks, kas nelegāli nofilmējis Ļeņina bēres. Filmas scenārijs veidots pēc Džona Doreda un viņa sievas Elizabetes vēstulēm un dienasgrāmatām. „Džona Doreda sala” - filma par profesiju, likteni, mīlestību, dzīvi un nāvi.
Svētdienas vakara filmas
Svētdien, 7. februārī (1. sērija) un svētdien, 14. februārī (2. sērija), plkst. 21:25 – Lielbritānijas, Vācijas un ASV kopražojuma drāma „Doktors Živago”.
Režisors: Džakomo Kampioti.
Lomās: Keira Naitlija, Sems Nīls, Hanss Metesens.
Krievu rakstnieks Boriss Pasternaks (1890. – 1960) savā romānā „Doktors Živago” stāsta par veselas paaudzes vēsturiskajiem likteņiem, par tiem cilvēkiem, kam jaunības gados nācās piedzīvot revolūciju un pilsoņu karu, un tieši šajos notikumos krustojas romāna galveno varoņu Živago, Laras un Antipova-Streļnikova gaitas. Filmā tuvāk iepazīstam Juriju Živago, līdz ar to var izsekot pārmaiņām, kas vēsturisko norišu kontekstā notiek viņa pasaules uzskatos un dzīves vērtējumā. Viņš sākotnēji ir sajūsmā par revolūciju, kas sola pavērsienu pasaules vēsturē. Tomēr posts, kas nāk ar revolūciju, tautas ciešanas un paša izpostītā dzīve parāda viņam tās būtību. Un viņš vairs nav ticības revolūcijas ideologu apgalvojumiem, ka no haosa un nežēlības var dzimt jauna morāle... Šajos notikumos risinās arī Laras un Živago smeldzīgais, traģiskais mīlas stāsts. Živago ir precējies, kad viņš sastop Laru. Revolūcijas un kara laiks nopietni ietekmē gan viņa ārsta karjeru, gan ģimenes dzīvi. Un nesaudzē arī viņa attiecības ar Laru.
Svētdien, 21. februārī (1. sērija) un svētdien, 28. februārī (2. sērija), plkst. 21:25 – ASV biogrāfiskā drāma „Odrijas Hepbernas dzīvesstāsts”.
Režisors: Stīvens Robmens.
Lomās: Dženifera Lova Hjūita, Frānsisa Fišere, Eriks Makormaks.
Filmas pamatā - slavenās aktrises Odrijas Hepbernas dzīvesstāsts, kas līdzinās stāstam par Pelnrušķīti. Vēstījums sākas ar epizodi, kas rāda filmas „Brokastis Tifānijā” uzņemšanu. Tad Odrija atceras savu bērnību, drūmos kara gadus, attiecības ģimenē, baletu, kas ilgu laiku viņai bija savu spēju apliecināšana un glābējs. Odrijai daudz nākas domāt par tēvu, jo, kaut arī ģimenē īstas saskaņas nav bijis, kad tēvs aiziet no ģimenes, viņa sāpīgi izjūt tā zaudējumu. Tikai daudz vēlāk Odrija Hepberna atrod savu tēvu un tad – jau viņa var palīdzēt tēvam dzīvot. Filmā Odrija Hepberna atceras arī savu radošo darbu, panākumus un slavu. Spilgtākās lomas, kas uz visiem laikiem iegājušas kino vēsturē: „Romas brīvdienas” (1953), „Brokastis „Tifānijā””, (1961), „Mana skaistā lēdija” (1964).
Svētdienas romantiskais kino
Svētdien, 7. februārī, plkst. 19:00 – „Un tad nāca mīlestība” („Und dann war es Liebe”, Vācija, 2008)
Režisors Holgers Bartels.
Lomās Murjela Baumeistere, Bernhards Šīrs, Ursella Mona, Krista Štadlere.
Jana ir žurnāliste, kas palikusi bez darba. Viņas dzīves plānos gan ir darbs kultūrai veltītā izdevumā, bet – kamēr radīsies iespēja rakstīt par to, kas interesē, nākas pieņemt, ko piedāvā. Viņai nākas piekrist strādāt dzeltenās preses izdevumiem. Jaunākais pasūtījums – vajadzīgs materiāls par Filipa Mertensa saderināšanos. It kā vienkārši, bet Filips Mertenss ir kategoriski pret jebkādu publicitāti. Varianti? Mertensa bērniem vajadzīga aukle. Viņa Augstība Gadījums parūpējas, lai no visām pretendentēm, kas pieteikušās uz šo darbu, Filips Mertenss ievēro tieši Janu. Ideja pirmklasīga: viņa būs klāt notikumos, kas interesē presi. Izrādās, ka aukles meklēšana Filipam Mertensam ir ikdienišķs pasākums, jo Leons un Sofija prot katru pieskatītāju ļoti ātri „izēst” no savas dzīves. Tomēr ar Janu viņiem veidojas visai labas attiecības, un notikumu atrisinājums jau dots filmas nosaukumā.
Valentīna dienā - svētdien, 14. februārī, plkst. 19:00 – „Mīlestības recepte” („Der Arzt Vom Worthersee”, Vācija, 2008)
Režisors: Peters Veisflogs.
Lomās: Ulrihs Reintalers, Lara Kernere, Heincs Henigs, Ervins Šteinhauers, Ingrīda Burkharde, Volfgangs Fīreks.
Šķiet, ka beidzot Zuzannas un Maksa meklējumi pēc īstās otrās pusītes beigušies: beidzot abi jaunie ārsti precas. Kāzu svinības uz kuģa - ko skaistāku vēl var izdomāt... Tomēr Maksa draugam Tomasam izdodas: viņš saslimst... Tomasa smagās klepus lēkmes rada bažas visai ģimenei. Pilsētas mērs Zuzannas tēvs Ridigers Šoirings turpina bīdīt savus plašos celtniecības plānus, kaut gan milzīgā viesnīca un citas paredzētās būves izpostīs apkārtnes skaisto dabu. Kad Tomasam konstatē tuberkulozi, sākas histērija – visi, kas bijuši saskarē ar Tomasu, jūtas apdraudēti, īpaši noraizējušies kāzu svinību viesi – dodas pie ārsta, lai viņus izmeklētu. Iespējams, ka slimības ierobežošanai noteiks karantīnu! Tas savukārt satrauc pašu Šoiringu – saceltā panika, bailes no slimības nopietni apdraud viņa ambiciozos celtniecības plānus. Bet – Zuzannai un Maksam ir savas receptes – kas dod mieru, veselību, arī mīlestību...
Svētdien, 21. februārī, plkst. 19:00 - „Brīvdienu māja Skotijā” („Ein Ferienhaus in Schottland”, Vācija, 2008).
Režisors Marko Serafini.
Lomās Denīze Ciha, Paskāls Broiers, Šarlote Švāba, Peters Bongarcs, Monika Baumgartnere.
Pamazām vien viņi sapulcējas lielajā atpūtas mājā Skotijā. Vispirms atbrauc Štefija ar savu draugu Fēliksu, ierodas arī Štefijas māte Marija un Fēliksa māte Kristela, arī Štefijas tēvs Bernds un Jana. Viss varētu būt ikdienišķi vai vismaz atpūtas dienām pienācīgā atbrīvotībā, bet Štefijas vecāki šķīrušies, tēvs tagad ir kopā ar Janu, tāpēc bijušajai sievai nav nekādas patikas dzīvot zem viena jumta ar viņiem. Tomēr visi paliek, dažreiz ēd pie viena ģimenes galda plašajā pagalmā, un ik pa brīdim pārrunā attiecības. Jo vairāk tāpēc, ka Štefija un Fēlikss gatavojas kāzām, ko vēlētos svinēt šajā mājā, bet vecāku šķirtā dzīve, tēva jaunās attiecības rada problēmas. Tēvs un māte negrib Štefijai radīt sarežģījumus. Viņi paši droši vien to nemana, bet sarunu laikā acis viņus nodod - tajās nav divu šķiršanās gadu, tās atklāj viņu savstarpējo jūtu spēku.
Svētdien, 28. februārī, 19:00 – „Māmiņa atkal strādā” („Mama arbeitet wieder”, Vācija, 2008)
Režisors: Dītmars Kleins.
Lomās: Tims Bergmans, Anna Šuta, Katrina Akermane, Horsts Krebs.
Kā saka psihoterapeite – ceturtajā fāzē cilvēks jūtas vientuļš un nesaprasts. Ja tā patiešām ir, tad Marks Fogts šajā fāzē būs ļoti drīz. Filmas sākumā gan viņš sevi pieteic mundrā balsī: „Mani sauc Marks Fogts!” un enerģiski turpina, ka viņam ir sieva un divi bērni, bet pats strādā par būvinženieri. Drīz vien atklājas, ka notikumu attīstības gaitā saskanīgā ģimene nonākusi nopietnās problēmās. Pēc dēliņa piedzimšanas māmiņa Korinna nolēmusi atgriezties darbā agrāk, nekā domāts un plānots, jo piedāvājums ir visai interesants. Bērni vēl mazi, pastāvīga uzraudzība vajadzīga. Turklāt pašam Markam piedāvā darbu kādā nozīmīgā projektā Dubajā. Ko izvēlēties, ko darīt un kā ar visu tikt galā? Risinājums varētu būt laba auklīte, bet – lai cik plašs piedāvājums, Fogtu ģimenei pieņemamu variantu nav. Nervozitāte, strīdi, abi dara, ko un kā spēj. Bet izrādās, ka glābiņš visu laiku bijis turpat līdzās...
Vudija Allena un Roberta Bentona filmas
Vudijs Allens un Roberts Bentons – pasaulslaveni režisori, kuru vārdi nozīmē izcilu mākslas baudījumu. LTV1 ir gandarīta, ka februārī skatītājus iepriecināsim ar viņu veidotajām filmām.
Sestdien, 13. februārī, plkst. 23:10 – romantiskā drāma „Mīlas svētki” („Feast of Love”, ASV)
Režisors: Roberts Bentons.
Lomās: Morgans Frīmens, Gregs Kinīrs, Selma Blēra, Tobijs Hemingvejs.
Roberts Bentons - tas pats, kurš savulaik izpelnījās uzmanību un OSKARUS par filmu „Krāmere pret Krāmeru” (1972). Viņa bagātīgā filmogrāfija un scenāriji ir nopietns devums kino attīstībā, daudzi no šiem darbiem saņēmuši OSKARU un citus nozīmīgus apbalvojumus. Pieminēšanas vērts ir viņa pirmais nopietnais ieguldījums kinematogrāfā – scenārijs slavenajai filmai „Bonija un Klaids”, kā arī režija filmām „Vieta sirdī”, „Bilijs Batgeits” un citas.
Par filmu. Filmas „Mīlas svētki” notikumi risinās senatnīgajā pilsētā Oregonā. Profesors Harijs Stīvensons vēro, kas risinās vietējā sabiedrībā. Viņa analītiskais prāts un pieredze ļauj paredzēt notikumus un izdarīt secinājumus. Jau filmas sākumā viņš nāk ar mazliet ironisku, bet principā notikumiem atbilstošu vispārinājumu par grieķu dievu radošo darbību. Proti, garlaicības nomocīti, tie radīja cilvēku. Tik un tā bija garlaicīgi, tāpēc viņi radīja mīlestību. Vairs nebija garlaicīgi, bet, kad viņi paši nolēma izmēģināt mīlestību, nācās radīt smieklus, lai to visu varētu izturēt.
Filmu caurvij mīlestība visdažādākajās izpausmēs: ir gan iemīlēšanās, gan nepamanītas un nenovērtētas jūtas...
Sestdien, 20. februārī, plkst. 23:25 – komēdija „Harija dekonstrukcija” („Deconstructing Harry”, ASV)
Režisors: Vudijs Allens.
Lomās: Vudijs Allens, Bilijs Kristels, Demija Mūra, Elizabete Šū, Robins Viljamss.
Režisors, intelektuālais komiķis Vudijs Allens ir amerikāņu kultūras leģenda kopš 70. gadiem, kura veidols ir kļuvis par atpazīstamu zīmolu. Allens pats ir filmējies daudzās no savām asprātīgajām, sievietes un vīrieša attiecības analizējošajām filmām. Savulaik viņa komēdija „Enija Hola” (1977) pārspēja pat „Zvaigžņu karus”, iegūstot tā gada labākās filmas Oskaru. Pēdējos gados Allens ir piedzīvojis renesansi, filmējot Eiropā – jāmin tādas filmas kā „Uzvaras punkts” (2005), „Skandāls” (2006), „Vikija Kristīne Barselona” (2008) un „Kasandras sapnis”.
Kopumā Vudijs Allens paspējis ne vien pabeigt vairāk nekā 40 filmas, bet arī konsekventi veidot tās tikai sev raksturīgā žanrā. Pats savu darbu dēvējot par „urbānā neirotiķa piezīmēm”, Allens kļuva par vecās Holivudas atsvaru Amerikas austrumu krastā, kur Ņujorkas ielās filmēja visas savas psihoanalītiskās, politiski un rasistiski nekorektās, vienlaikus neaprakstāmi smieklīgās kinonoveles, nesatraucoties, paša vārdiem, „vai šīs filmas tiks nolaistas podā pēc viņa nāves”. Skatītājiem zināmākās režisora filmas ir „Mīla un nāve” (1975), „Enija Hola” (1977), „Manhetena” (1979), „Hanna un viņas māsas” (1986), kas pierāda, ka Alena „histērismam” piemīt mākslinieciska virsvērtība un unikalitāte visas kino vēstures kontekstā.
Par filmu. Harijs Bloks ir rakstnieks, kuru nomāc radoša krīze. Viņš pats atzīst, ka ir garīgi bankrotējis, iztukšojies, pārbijies, ka viņam nav dvēseles... Filmā viņa garīgā sagrāve un izmisīgā sevis meklēšana rādīta kā maldīšanās tagadnē un atmiņās, kā dažādu cilvēku iespējamu attiecību konstruēšana, kā iztēles pasaule. Tas viss ir mēģinājumi un meklēšana, taustīšanās, lai kaut vai tā savāktu materiālu, veidotu pamatu jaunradītajai pasaulei savos darbos. Dažkārt nav viegli atšķirt likteņa lemto un īstenībā piedzīvoto no Harija izdomas, īpaši tajos brīžos, kad viņam nākas satikt paša radītos tēlus...
Sestdien, 27. februārī, plkst. 00:10 – komēdija „Slavenība” („Celebrity”, ASV)
Režisors: Vudijs Allens.
Lomās: Kenets Branags, Vinona Raidere, Džūdija Deivisa, Moriss Zonnenbergs.
Lī Saimonam līdz šim tā īsti nav veicies - panākumu nav žurnālistikā, arī viņa mēģinājumi rakstniecībā palikuši nepamanīti. Tātad - pelēks cilvēciņš, kas izsalcis pēc popularitātes. Slaveno un izredzēto pasaule viņu vilina, un viņā mīt nepārvarams kārdinājums tai piederēt, tāpēc Lī Saimons visu laiku cenšas tuvināties dzīvei un cilvēkiem, kas ir aiz „tām durvīm”. Savas korekcijas viņa dzīvē nes šķiršanās no sievas Robinas, kura viņam liekas pārāk prasīga un nervoza. Lī Saimonam izdodas ielūkoties tik ļoti kārotajā skaistuma un bagātības pasaulē. Cilvēku attiecības tajā izrādās visai skarbas, viņa šķietamajiem panākumiem un sevis apliecināšanai te nav nekādas nozīmes. Tajā pašā laikā Robina satiek visai veiksmīgu televīzijas producentu , un viņai patiešām izdodas soli pa solim tuvināties dzīvei slavenību pasaulē. Kļūt par daļu no tās...
Režisors Vudijs Allens šo izredzētības pasauli rāda visai izšķērdīgi. Gan iesaistot darbībā daudz un dažādas personas, gan rādot visus notikumu dalībniekus interesantās situācijās. Kādas filmas uzņemšanas aizkulises vien jau piegādā pietiekami bagātīgu materiālu. Tāpat režisors visai izšķērdīgi rīkojas ar spīdekļiem – Kenets Branags, kam filmā jādzīvo Lī Saimona tēlā, nevarētu žēloties, viņš te ir galvenais, bet – ļoti garajā filmas tēlotāju sarakstā ir gan Melānija Grifita, Vinona Raidere, Džūdija Deivisa, Čarlīze Terona, Leonardo di Kaprio. Aktieri, kas pieraduši filmās būt pirmie un galvenie, šoreiz samierinās ar otrā plāna vai pat epizodiskām lomām...
