Meža dzīvnieki ceļu tuvumā
Pēdējā laikā novērotas situācijas, kad uz autoceļiem vai tiešā to tuvumā biežāk nekā parasti uzturas meža dzīvnieki, kas no automašīnām nebaidās un nebēg. Visbiežāk tie ir staltbrieži un stirnas. Šādas dzīvnieku rīcības galvenais iemesls, visticamāk, ir apgrūtinātā pārvietošanās pa biezo sniega segu. Meža zvēri aizvien biežāk izvēlas pārvietoties un atpūsties vietās, kur sniega ir mazāk. Pašreizējos apstākļos visbiežāk tie ir tīrīti, izbraukāti ceļi un teritorijas apdzīvotu vietu tuvumā. Dabas aizsardzības pārvaldes Teiču dabas rezervāta administrācijas vecākais inspektors Andris Avotiņš stāsta: "Krustkalnu dabas rezervātā, pabraucot pa meža ceļiem, novārgušas stirnas nav retums. Tās pat nevēlas un nespēj nokāpt no ceļa, palaižot automašīnas garām, piespiedušās turpat pie ceļmalā sastumtā sniega vaļņiem. Pat aļņi, lai gan būdami lieli dzīvnieki, izmanto tīrītos ceļus". Tāpat iespējamais iemesls zālēdāju biežākai sastapšanai uz ceļiem vai to tuvumā, ir uz ceļa izkaisītā sāls, kas dzīvniekiem garšo.
Tāpēc Dabas aizsardzības pārvalde aicina autobraucējus būt saudzīgiem pret meža dzīvniekiem un piesardzīgiem, jo šādas izmaiņas dzīvnieku uzvedībā var apdraudēt satiksmes drošību uz Latvijas autoceļiem.
Suņi - stirnu bieds
Ik gadu klejojoši vai brīvsolī palaisti suņi apdraud apkārtnē mītošās stirnas. Vissliktāk stirnām klājas tieši apstākļos, kad laukus klāj bieza sniega sega un nereti veidojas sērsna, kas apgrūtina stirnu pārvietošanos. Šādos apstākļos suņi tās spēj viegli panākt un saplosīt. Apgalvojums, ka suns tiek labi barots un nav izsalcis, līdz ar to nevar uzbrukt šim meža dzīvniekam, nav pamatots. Suņi stirnām pakaļ neskrien izsalkuma vadīti, tie šādi rīkojas sava dabiskā medību instinkta dēļ. Diemžēl tāpat kā katru gadu, arī šogad, konstatēti vairāki gadījumi, kad suņi meža dzīvniekus saplosījuši līdz nāvei.
Dabas aizsardzības pārvalde aicina visus suņu īpašniekus, īpaši mazpilsētās un lauku teritorijās, turēt suņus pavadā, nelaist brīvsolī un neļaut tiem dzenāt meža zvērus.
Dzīvnieku piebarošana
Pirms uzsākt meža dzīvnieku piebarošanu ziemā, ir jāņem vērā daži svarīgi aspekti. Dabas aizsardzības pārvaldes Ķemeru nacionālā parka administrācijas speciālists Andis Liepa skaidro - tas, ka cilvēki grib palīdzēt dzīvniekiem grūtā brīdī, uzsākot dzīvnieku piebarošanu, ir pozitīvs aspekts, taču ir svarīgi atcerēties, ka piebarotie meža dzīvnieki, tā vietā, lai paši dotos sev sagādāt ēdienu, mēģinot izrušināt kaut ko no sniega, noteikti gaidīs nākamo piebarošanas reizi. Uzsākot zvēru piebarošanu, tā noteikti būtu jāturpina visas ziemas garumā, pretējā gadījumā piebarotie dzīvnieki, nesagaidot kārtējo barības devu, var aiziet bojā. Tāpat jāpiemin, ka barošanas vietās piebarojamie dzīvnieki uzturēsies regulāri un lielākā skaitā, nekā izklaidus, dabīgi barojoties. Tas, savukārt, piesaistīs plēsīgos zvērus: mežu tuvumā vilkus, bet māju tuvumā - klaiņojošus suņus. Tā piebarojamie viegli var kļūt par laupījumu citiem dzīvniekiem.
A.Avotiņš skaidro, ka, neapšaubāmi, šoziem stirnu mirstība būs liela. Krustkalnu dabas rezervātā pirmā ‘kritusī’ stirna atrasta 21.janvārī. Stirna nebija klaiņojošo sugu sakosta, bet gan vienkārši saritinājusies zem eglītes un aizmigusi. Taču, meža dzīvnieku bojāeja bargā ziemā nav uzskatāma par katastrofu. Pēdējos gados novēroto bezsniega ziemu dēļ stirnas bija savairojušās tādā skaitā, kas ievērojami pārsniedz dabisko ietilpību, gan barības, gan teritorijas ziņā. Lai arī šoziem visticamāk aizies bojā daudz vājāko dzīvnieku, kopumā stirnu populācija kļūs izturīgāka, bet ar kritušajiem dzīvniekiem barosies kraukļi, jūras un klinšu ērgļi, kā arī citi plēsīgie putni un zvēri.
Pūces ziemā
Ne tikai meža zvēriem klājas grūti bargajā ziemā. Novērots, ka jau sākusies pastiprināta nakts plēsīgo putnu - pūču mirstība. Arī vairākos presē vēl nesen aprakstītos gadījumos runāts par savārgušām urālpūcēm, kas ielido sev neraksturīgā vidē - pilsētās. Apdraudēta ir pie mums visbiežāk sastopamā pūce - meža pūce. Cauri dziļajai sniega segai pūces nespēj noķert barības objektus - sīkos peļveidīgos grauzējus, tādēļ tās koncentrējas pie ceļiem (kur medījumu var noķert vieglāk), un nereti naktīs starmešu gaismā apžilbst un tiek notriektas. Bīstamākais pūcēm vēl priekšā - pavasara pusē parādoties sērsnai, barību noķert būs praktiski neiespējami. Tad meža pūces pulcēsies ap viensētām un apdzīvotām vietām. Bīstamība slēpjas faktā, ka vairumā lauku saimniecību tiek izmantotas tā saucamās "žurku zāles" - rodenticīdi grauzēju skaita ierobežošanai. Ir liela iespēja, ka apdzīvotas vietas tuvumā noķerta grauzēja organisms ir saindēts. Ja pūce ilgstoši ir spiesta pārtikt no šādām pelēm, inde uzkrājas putna organismā un tas aiziet bojā, tādēļ nobeigušās pūces bieži var tikt atrastas tieši māju pagalmos.