Pētījumu veikusi reklāmas aģentūra Euro RSCG Riga sadarbībā ar sabiedrisko attiecību aģentūru Euro RSCG PR. Rezultātus komentējuši nozares eksperti: sociālantropoloģe A. Putniņa, seksologs A. Šulcs, pasākumu producents, gandrīz teātra „Artelis” saimnieks V. Runtulis, reklāmas aģentūras Euro RSCG Riga direktors Ģirts Ozoliņš un sabiedrisko attiecību aģentūras Euro RSCG PR direktore Dina Lībermane, kā arī blogere Merelina.
Internets kompensē nespēju veidot attiecības
Pētījums parāda, ka būtiski palielinājusies interneta nozīme informācijas meklēšanā un datora lietošana kopumā, kā arī ar ģimeni kopā pavadītais laiks. Cilvēki ekonomisko apsvērumu dēļ mazāk iet uz kino, veikaliem, klubiem un krīzes radīto spriedzi acīmredzot kompensē ar pavadīto laiku ģimenē un saviem vaļaspriekiem.
„Brīvā laika pavadīšana internetā, iespējams, kompensē attiecību, ģimenes un seksa neesamību”, skaidro sociālantropoloģe A. Putniņa: „Mēs esam pieraduši pie sadzīves neērtībām, kuras mums atnesusi krīze, - mēs pielāgojamies un vairs, piemēram, neapmeklējam restorānus, bet pusdienojam mājās, pavadot laiku ar ģimeni. Tomēr attiecību kopšana ir liela slodze, kura daudziem liek meklēt atelpu internetā,” norāda A. Putniņa. „Tas mums liek apšaubīt mūsu spēju uzturēt attiecības - vairs nav lielveikalu, klubu, kur varam pasīvi aiziet un kas sastrukturē mūsu laiku. Tā vietā mēs paliekam mājās un mums ir pašiem jāstrukturē savs laiks, jāveido attiecības un šis brīvais laiks ar kaut ko jāaizpilda.”
Optimisti ir seksuāli aktīvāki
Optimisti ir krietni aktīvāki un viņiem labāk veicas seksā, nekā tiem, kas uz pasauli skatās pesimista acīm – 14 % optimistu sekss ir katru dienu. Arī kopumā Latvija uz pasaules fona ir seksuāli aktīva – 13,7 % latviešu ir bijuši vairāk nekā 21 seksa partneru. Tas ir augsts rādītājs pat uz pasaules fona, kur 28% respondentu ir bijis viens seksa partneris (Latvijā 15,2%), 16% - vairāk kā 10. Īpaši jāpiemin, ka uz pusi vairāk optimistu, salīdzinot ar pesimistiem, ir bijuši vairāk nekā 21 seksa partneris.
Domās par aktīvo seksuālo dzīvi dalās seksologs A. Šulcs: „Seksualitāte atver pieeju citiem emocionāliem resursiem. Cilvēki nodarbojas ar seksu un uzskata to par neatņemamu dzīves sastāvdaļu. Biju mazliet pārsteigts, ka Latvijā cilvēkiem ir lielāks partneru skaits nekā citur pasaulē, bet tas ir tikai pozitīvi, ka cilvēki gūst jaunu pieredzi. Tas, ka šobrīd ir krīze, liek optimistiem nodarboties ar seksu biežāk un pašiem meklēt partnerus un jaunu pieredzi. Turklāt cilvēki vairs netic lielajām sistēmām – valsts institūcijām, oficiālajai izglītības sistēmai, arī tradicionālām ģimenes vērtībām - un paļaujas tikai uz sevi. Optimisti neveido ilūzijas un uzņemas atbildību par savu dzīvi.”
Vairākumam aptaujāto partnera izvēlē ir svarīgāka seksa kvalitāte, nekā ārējais izskats (72,2% pesimisti, 77,4% optimisti), tomēr par spīti šiem rezultātiem, kopš 2007. gada par 4,1% audzis to respondentu skaits, kuri labprātāk izvēlētos partneri, kas ir slikts gultā (un nekad nekļūs labāks), taču ārēji ļoti izskatīgs. Turklāt tieši optimisti ir tie, kas visvairāk sliecas pēc ārējas spozmes.
Sapņo par seksu ar vairākiem partneriem lidmašīnā un darba vietā
Latvijas iedzīvotāji itin bieži ielaižas vienas nakts sakaros – tos izmēģinājis 61% respondentu. Runājot par vēlmēm, atklājies, ka 40% cilvēku gribētu nodarboties ar seksu birojā, 49% vilcienā vai lidmašīnā, savukārt 40% Latvijas iedzīvotāju fantazē par mīlēšanos ar vairākiem partneriem vienlaicīgi un tik pat - ar citas rases pārstāvi.
Latvijas iedzīvotāji nekautrējas dažādot savu seksuālo dzīvi un izmēģināt visu ko jaunu – 43% atklāj, ka nodarbojušies ar seksu publiskā vietā.
„Pesimisti, iespējams, izjūt lielāku vajadzību pēc drošības un atbalsta nekā optimisti, jo viņa vēlmju skalas augšgalā ir sekss ar 10 gadus vecāku partneri, sava dzimuma pārstāvi, vēlme pēc uzmundrinājuma un uzslavas,” komentē Ģirts Ozoliņš, Euro RSCG Riga direktors.
Cilvēki visumā divu gadu laikā kļuvuši atbildīgāki, un iestājas par drošu seksu, tomēr pārtrauktais dzimumakts, ko piekopj 37,2 % kopā dzīvojošu pāru, ir īsta „dzīvo ātri, mirsti jauns” filozofija. Pārdomas izraisa arī fakts, ka 14% cilvēku pēdējā mēneša laikā lietojuši avārijas kontracepciju.
Lasa un interesējas, taču skaļi par seksu nerunā
Pornogrāfiska satura filmas mēneša laikā skatījušies 54,3% aptaujāto, savukārt 62,9% apmeklējuši pornogrāfiska satura mājas lapas. Pēc statistikas datiem, seksa portāls gribu.lv kaut arī ar mazāku lietotāju skaitu, ir mēnesī aptuveni piecas reizes skatītāks nekā ziņu portāls diena.lv (gribu.lv - mēneša laikā 54'000 lietotāji un 10 milj. lapu apskates, savukārt diena.lv - 186'000 lietotāji un 4,9 milj. lapu apskates). Par spīti lielajai interesei un statistiski lielajam seksa partneru daudzumam, latvietis ir „tāds, kas lasa, skatās, taču nekomunicē,” uzskata populāra bloga par seksa tēmām autore Merelina: „Manu blogu lasa daudzi, taču komentārus saņemu reti, turklāt no vieniem un tiem pašiem lietotājiem. Arī personīgas vēstules saņemu ļoti reti.”
Sekss kā veiksmes simbols kino un reklāmā
„74% Latvijas iedzīvotāju seksa tematika un erotiskas fotogrāfijas reklāmā un medijos absolūti netraucē vai ir vienaldzīgi,” seksa tēmas komunikācijā potenciālu uzsver Euro RSCG Riga direktors Ģ. Ozoliņš. Vairāk nekā puse – 57% cilvēku – atbildējuši, ka erotiskas fotogrāfijas piesaista viņu uzmanību un rakstus par seksa tēmu viņi cenšas izpētīt sīkāk.
V. Runtulis pauž pretēju viedokli: „Viss, kas skatāms filmās, mūs neapšaubāmi iespaido, tomēr tādējādi mēs skrienam prom no sevis pašiem. Es aicinātu atrast sevi caur to otro – un tas otrs varētu būt spogulis. Par seksualitāti runājot, viss ir atkarīgs no tiem diviem cilvēkiem, un konkrētu recepti viņiem iedot nevar.”
„Falla un klēpja izmantošana reklāmā skaidrojama ar to, ka tās ir mūžsenas vērtības. Ar to tiek aktualizēta dzimumu sistēma. Seksualitātes potenciāls ir visur, un tas neļauj atdzist attiecībām ar sevi, vienam ar otru,” skaidro A.Šulcs.
Sekss komunikācijā
Kā noskaidrojām, latvietim seksa tēma nav tabu. No komunikācijas viedokļa, attiecīgajos kanālos sastopama milzīga mērķauditorija, kas ir liels potenciāls kontekstuālam targetingam? Savu vietu šeit varētu atrast gan „izrādīšanās” preces – tādas kā automašīnas, alkohols, audio un video preces, aksesuāri un apģērbi, gan arī praktiskas lietas – kontracepcija, farmācija, viesnīcas, ceļojumi, veļa, zobu birstes, ārstu pakalpojumi utml.
„Jautājums paliek atklāts – kā šāda konteksta komunikācija ietekmētu zīmola tēlu?” komentē Euro RSCG PR direktore Dina Lībermane.