2006.gadā Latvijā uz dzīvi apmetās 2801 cilvēks no citām valstīm, un uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs aizbrauca 5252 cilvēki.
Kā norāda Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas iedzīvotāji, pārceļoties uz dzīvi citās valstīs, pagājušajā gadā lielākā skaitā gadījumu nekā iepriekšējos gados informējuši par to dzīvesvietas deklarēšanas iestādes.
Pērn starpvalstu imigrācijas plūsmā Eiropas Savienības (ES) valstu īpatsvars bija 52,9%, bet emigrācijas - 38,7%.
Lielāks imigrantu īpatsvars bija vīriešiem - 54,6%, bet emigrācijā - sievietēm - 53,5%.
Starpvalstu migrācijas rezultātā Latvijā ieceļoja 805 jaunieši vecumā līdz 19 gadiem, bet izceļoja 2207 darbspējas vecuma un 365 pensijas vecuma iedzīvotāji.
Jauna iezīme starpvalstu migrācijā ir mazgadīgu bērnu imigrācija. Pērn imigrantu vidū bija 615 bērni līdz piecu gadu vecumam, kas veido 22% no visiem imigrantiem. Tas liecina, ka daudzos gadījumos ārzemēs strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem piedzimušie bērni tiek nodoti Latvijā palikušo ģimenes locekļu vai citu radinieku aprūpē.
2006.gadā iedzīvotāju starpvalstu migrācijas rezultātā latviešu skaits valstī samazinājās par 695 cilvēkiem, krievu - par 1282, ukraiņu - par 287, baltkrievu - par 198 cilvēkiem. Turpretī lietuviešu skaits valstī migrācijas rezultātā palielinājās par 79, igauņu - par 45, vāciešu - par 115, zviedru - par 31, bet dāņu par - 37.
No visiem starpvalstu imigrantiem Latvijas pilsonība bija 17,6%, citu ES valstu pilsonība - 37,8%, Krievijas pilsonība - 28,7%. Savukārt emigrantu vidū Latvijas pilsonība bija 36,6%, citu ES valstu pilsonība - 8,8%, Krievijas pilsonība - 14,7%. Latvijas nepilsoņu īpatsvars imigrantu vidū bija 0,1%, bet emigrantu vidū - 26,2%.
Gan imigrantu, gan arī emigrantu vidū vislielākais bija neprecējušos īpatsvars, attiecīgi 51,2% un 43,3%. Precēto personu skaits imigrantu vidū veidoja 33,5%, bet emigrantu vidū - 43,3%.
Rīgai ir ievērojami intensīvāki migrācijas sakari ar ārvalstīm nekā pārējām pilsētām un rajoniem. Rīgas īpatsvars Latvijas valsts iedzīvotāju kopskaitā ir nepilni 32%, turpretī no starpvalstu imigrācijas pērn Rīgu par savu dzīvesvietu izvēlējās 55,8% imigrantu. Arī vairāk nekā puse - 51,4% no starpvalstu emigrantu kopskaita 2006.gadā bija rīdzinieki.
Pagājušajā gadā pastāvīgo dzīvesvietu no vienas administratīvās teritorijas uz citu mainījuši 52 482 cilvēki. Visai izteikta ir tendence pārcelties dzīvot valsts galvaspilsētā Rīgā vai citos valsts centrālajos reģionos. Tā, piemēram, 2006.gadā uz dzīvi Rīgā no Zemgales pārcēlās 1741 cilvēks, no Latgales - 1609 cilvēki, no Vidzemes - 1404, bet no Kurzemes - 1304 cilvēki.