"Šī noklausīšanās, izsekošana un visa šī "špionomānija", kas valda, sāk iziet visām saprāta robežām pāri," sacīja LJB prezidents.
Borovkovs uzsvēra, būtiskākie šajā kontekstā ir divi jautājumi - kas notiek ar cilvēktiesību ievērošanu Latvijā, un pēc tam ir jautājums par likuma ievērošanu saistībā ar tiesas spriešanu, par ko ir atsevišķa izmeklēšana, kas būtu ļoti smaga, ja viss notikušais atbilst patiesībai.
Jurists piebilda, ka pēdējo dienu situācijas kontekstā tiek diskreditēts jau pats vārds - "iespējams" -, uzsverot: ja tiek konstatēts, ka advokāti ir diktējuši spriedumus, tad ir konkrēta atbildība.
Viņš norādīja, ka tā ir pašas tiesu iekārtas būtība - tiesu neatkarība un sacīkstes princips.
Borovkovs uzsvēra, ka nevajadzētu būt divām juristu kategorijām - vienai, kas pazīst likumu, bet otrai, kas pazīst tiesnešus.
Borovkovs uzsvēra, ka patlaban nav līdz galam izvērtēta žurnālistes Ilzes Jaunalksnes noklausīto telefona sarunu lieta. Šajā gadījumā cilvēki esot pašausminājušies, ka tagad no valsts kabatas kaut ko maksāšot.
Kāpēc no valsts kabatas, jautāja Borovkovs, sakot: ja ir konstatēta vaina personām, kas pārkāpušas cilvēka konstitucionālās tiesības, tad stingri jārunā par šo personu saukšanu pie atbildības.
Turklāt naudas summas būtu jāpiedzen no personām, kas atzītas par vainīgām likumpārkāpumos. Pēc tam diskusijai par šo tēmu nevajadzētu būt.
Iespējams, tikušas noklausītas advokāta Andra Grūtupa biroja stacionāro tālruņu sarunas laika posmā no 1998. līdz 2000.gadam un, iespējams, ka tieši šo sarunu pārveidoti atšifrējumi publicēti šonedēļ klajā nākušajā grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis".
Ja sarunu atšifrējumi ir autentiski, proti, ja šādas sarunas tiešām ir notikušas, tās rada aizdomas par iespējamām koruptīvām saitēm, nelikumīgu un neētisku rīcību tieslietu un iekšlietu sistēmā, arī visaugstākajā līmenī.
Grāmatas varoņi advokāti ar tiesnešiem un tiesu vadītājiem risina dažāda rakstura sarunas, biežāk gan apņemoties runāt "ne pa telefonu", kā arī saskaņojot laikus, kad var ierasties "papļāpāt", "uz kafiju" vai, visērtāk, tiesneša kabinetā izlasīt lietu, kamēr pats tiesnesis būs tiesas zālē.
Grāmatā publicētie sarunu atšifrējumi varētu radīt aizdomas par "pareizo" tiesnešu sarunāšanu konkrētām civillietām, "pareizu" spriedumu gatavošanu - pat tādu, kurus tiesnesim nodiktē advokāts, tiesvedības taktikas saskaņošanu starp tiesnešiem un advokātiem, nelikumīgu prokuroru un policistu rīcību u.c.
Grāmatu "Tiesāšanās kā ķēķis. Advokāta Gūtupa "sakārtošanas" receptes" izdevusi SIA "Baltic Screen", tās autors ir kāds Jānis Brūklenis, bet priekšvārdu sarakstījis žurnālists un "Baltic Screen" valdes priekšsēdētājs Lato Lapsa.
