Deputāte uzsvēra, ka, viņasprāt, sarunu autentiskumu nav grūti pierādīt un, paņemot konkrēto tiesnešu lietas, var pārbaudīt, vai telefonu sarunu atšifrējumos minētie fakti ir arī lietu materiālos.
"Pēc konkrētajiem tiesu spriedumiem var pārbaudīt, vai minētie fakti tur atspoguļojas, un izdarīt secinājumus par sarunu autentiskumu," norādīja deputāte.
Jau ziņots, ka, iespējams, tikušas noklausītas advokāta Andra Grūtupa biroja stacionāro tālruņu sarunas laika posmā no 1998. līdz 2000.gadam un, iespējams, ka tieši šo sarunu pārveidoti atšifrējumi publicēti šonedēļ klajā nākušajā grāmatā "Tiesāšanās kā ķēķis".
Ja sarunu atšifrējumi ir autentiski, proti, ja šādas sarunas tiešām ir notikušas, tās rada aizdomas par iespējamām koruptīvām saitēm, nelikumīgu un neētisku rīcību tieslietu un iekšlietu sistēmā, arī visaugstākajā līmenī.
Grāmatas varoņi advokāti ar tiesnešiem un tiesu vadītājiem risina dažāda rakstura sarunas, biežāk gan apņemoties runāt "ne pa telefonu", kā arī saskaņo laikus, kad var ierasties "papļāpāt", "uz kafiju" vai, visērtāk, tiesneša kabinetā izlasīt lietu, kamēr pats tiesnesis būs tiesas zālē.
Grāmatā publicētie sarunu atšifrējumi varētu radīt aizdomas par "pareizo" tiesnešu sarunāšanu konkrētām civillietām, "pareizu" spriedumu gatavošanu - pat tādu, kurus tiesnesim nodiktē advokāts, tiesvedības taktikas saskaņošanu starp tiesnešiem un advokātiem, nelikumīgu prokuroru un policistu rīcību u.c.
Grāmatu "Tiesāšanās kā ķēķis. Advokāta Gūtupa "sakārtošanas" receptes" izdevusi SIA "Baltic Screen", tās autors ir kāds Jānis Brūklenis, bet priekšvārdu sarakstījis žurnālists un "Baltic Screen" valdes priekšsēdētājs Lato Lapsa.
