„Iesakņošanās” ir godbijību iedvesošs stāsts par Nobela Miera prēmijas ieguvēju no Kenijas Vangari Mataju un viņas drosmīgo dzīves ceļu 30 gadu garumā, kas pavadīti centienos pasargāt vidi un aizstāvēt cilvēktiesības savas valsts vētrainajos politiskajos un vides apstākļos. Un tas viss sākās ar vienkāršu ideju par koku stādīšanu.
1940. gadā dzimusī Vangari Mataja uzauga Kenijas laukos un, iegūstot stipendiju, piecus gadus mācījās ASV. 1966. gadā viņa atgriezās Kenijā un kļuva par lektori Nairobi Universitātē. Kā pirmā Austrumāfrikas sieviete, kura ieguvusi zinātņu doktores grādu, Mataja atklāja savas dzīves galveno darba sfēru, uzsākot darbu ar vietējām lauku sievietēm, ar kurām viņa bija kopā uzaugusi. Šīs sievas viņai stāstīja, kā atmežošanas rezultātā viņu ikdienas dzīve ir kļuvusi nepanesama, jo jāmēro daudz tālāki ceļi pēc malkas, tīrs ūdens ir kļuvis par retumu, augsne kļuvusi neapstrādājama un viņu bērni cieš no pārtikas trūkuma. Tāpēc 1977. gadā Mataja nodibināja “Zaļās jostas” kustību, kas mudināja lauku sievietes stādīt kokus. Drīz vien Kenijas laukos sievietes veiksmīgi cīnījās pret atmežošanu, nabadzību, zināšanu trūkumu, valstsvīru ekonomiskajām interesēm un politisko apspiestību, kļūstot par nacionālu politisku spēku, kas palīdzēja gāzt 14 gadus ilgušo diktatūru Kenijā.
Kad Kenijas prezidents Moi centās iznīcināt Nairobi vienīgo sabiedrisko parku, lai uzbūvētu tajā luksus debesskrāpi un milzīgu sevis statuju, Matajas vēstule rietumu līderiem lika viņiem atsaukt finansiālo atbalstu, tādējādi darot Moi varas tvērienu vēl vājāku.
Vienkāršajos cilvēkos auga cerības un pašapziņas gars, jo īpaši sievietēs, bet valdība to centās apspiest ar nežēlīgu opozīciju. Riskējot ar savu dzīvību, Mataja organizēja neskaitāmus protestus, aizstāvot vidi un sociālo taisnīgumu. Tika rīkoti arī bada streiki un ieslodzīto politisko gūstekņu māšu protesti. Vairākas reizes viņa tika arestēta, reiz viņu līdz bezsamaņai piekāva policija. Ar nofilmēto materiālu, avīžu virsrakstu un aculiecinieku stāstītā palīdzību šis raidījums dokumentē 1980. un 1990. gadu protestus, atklājot Matajas aizraujošo apņēmību un nesatricināmo drosmi.
Kenijas cīņa par demokrātiju beidzot guva panākumus 2002. gadā, kad Moi valdību nomainīja jauna, demokrātiski ievēlēta valdība, un Mataja kļuva par jaunā parlamenta locekli un vides un dabas resursu ministra vietnieci.
2004. gadā Vangari Mataja kļuva par pirmo apkārtējās vides aizstāvi un pirmo afrikāņu sievieti, kura ieguvusi Nobela Miera prēmiju. Nobela Miera prēmijas komiteja uzslavēja viņu par “holistisko pieeju pastāvīgai attīstībai, kas ietver sevī demokrātiju, cilvēktiesības un jo īpaši – sieviešu tiesības”. “Viņa domā plašā mērogā un darbojas šaurā,” viņi teica.
Vai zinājāt?
Mūsdienās Kenijā ir vairāk kā 6000 “Zaļās jostas” koku audzētavu, kas nes ienākumus 150 000 cilvēkiem. “Zaļās jostas” kustības pārstāvji ir iestādījuši ap 35 miljoniem koku un uzsākuši programmas, kuru ietvaros sievietēm tiek mācīts par ēšanu, izglītību, ienākumus nesošām aktivitātēm, veselības aprūpi un viņu tiesībām.
Par VIASAT History
VIASAT History kanāls piedāvā dokumentālas filmas par ievērojamiem pasaules vēstures un kultūras notikumiem.
Viasat televīzijas kanālu programma: www.viasat.lv
Latvijā un pasaulē » Sadzīve
Sieviešu dienā Viasat History piedāvā iedvesmojošu stāstu pirmo afrikāņu sievieti, kura ieguva Nobela miera prēmiju
Ilze Gabrāne, 08.03.2010. 10:59
Šovakar, Starptautiskajā sieviešu dienā, kanāls VIASAT History skatītājiem piedāvā iedvesmojošu stāstu par leģendāru afrikāņu sievieti Vangari Mataja, kura mūža garumā aizstāvēja vidi, sociālo taisnīgumu un sieviešu tiesības un kļuva par pirmo afrikāņu sievieti, kas ieguva Nobela Miera prēmiju. Stāsts, kas sākās ar ideju par koku stādīšanu, kļuva par drosmīgas sievietes apņēmīgu cīņu, panākot demokrātisku valsts iekārtu Kenijā.