No 17. līdz 19. martam Rīgā norisināsies jau piektais radošās izcilības festivāls „ADwards”. Šī gada reklāmas plakātos redzamas vardarbībā cietušas sejas un sauklis ''Make ideas not war''. Ko tas simbolizē?
Sarežģīts laiks vienmēr atraisa gadu tūkstošos iedzimtos instinktus. Cilvēks brīžam kļūst agresīvāks, niknāks. No radošām profesijām visgrūtāk, iespējams, šobrīd ir arhitektiem. Darba apjoms viņiem ir sarucis par 80 – 90%, un daudziem pat par 100%. Lai arī mazākā mērā, to tomēr var redzēt arī reklāmā. Latvijas reklāmas industrija vienmēr ir bijusi salīdzinoši kooperatīva, sadarbīga. Mums gandrīz nekad nav bijuši skandāli, intrigas, kaulainu elkoņu cīņas. Pēdējā gada laikā diezgan bieži var redzēt aģentūras nākam klajā ar dažādiem paziņojumiem a la “šī reklāma ir slikta, mēs gan neko tādu neatļautos, jo mēs esam labi”. Faktiski ADwards ir konkurences veselīgākā forma – radoša sacensība. Cirvji tiek aprakti, dunči pārkalti balvās. Laba iespēja un arī aicinājums mazināt to, ko krievi sauc par „zloba” – “nešpetnums”. Tā elektrība gaisā patērē ļoti daudz enerģijas, nervus, resursus un apgrūtina dzīvi gan pašiem, agn klientiem un sabiedrībai kopumā.
Ko šogad piedāvās festivāls “ADwards”? Kas vērtēs Latvijas radošo izcilnieku iesniegtos darbus?
Kā vienmēr, ADwards piedāvā sanākt kopā, paskatīties acīs un izvilkt no skapjiem labāko, kas radīts. Skaidrs, nevienam nav viegli. Bet negribas arī, ka labākie darbi paliek kaut kur atvilktnēs, tāpēc vienu darbu pilnīgi ikviens varēs iesniegt bez maksas. Kā mēs redzējām pagājušajā gadā, šis princips kalpo par labu atspaidu individuāli praktizējošiem radošajiem, kam iesniegšanas maksa ir diezgan nozīmīga summa. Savukārt aģentūras, kam nauda ir, tas mudina iesniegt arī citus darbus.
Žūrija šogad būs apjomīga un kvalitatīva. Pagājušajā gadā no pieciem uzaicinātajiem ārzemju žūrijas locekļiem atbrauca tikai trīs. Līdz ar to tā lekciju diena mums bija diezgan īsa. Šogad mēs bijām gudrāki un uzaicinājām kādus deviņus vai desmit ārzemniekus. Diemžēl izskatās, ka šogad viņi visi arī būs. Tas nozīmē, ka lekciju diena būs ārkārtīgi piesātināta ar tiešām ļoti augstas raudzes reklāmas un dizaina praktiķu lekcijām.
ADwards mājaslapā ir Jūsu citāts: “Visa mana pieredze liecina: kašķi iznieko enerģiju un resursus, kas patiesībā vajadzīgi ideju radīšanai. Tāpēc festivāls šogad notiek miera un sadarbības zīmē.” Tātad, Zelta Zivtiņas un O!Kartes ''kašķis'', kam nupat pievienojusies arī Bite, ir joks?
Nē. Tas tikai apliecina, cik aktuāla un trāpīga ir ADwards necīnīšanās un miera koncepcija. Faktiski runa ir ne tik daudz par karošanu, cik par to brīdi uzreiz pēc: kad apzinies – karš ir cauri, miers klāt, dūjas skrien gaisā, visi krīt viens otram ap kaklu, haha.
Jā, bet šī gada ADwards koncepcija radās mums ar Leiti (Redakcijas piezīme: Armands Leitis- ne tikai Latvijā, bet arī starptautiski atzīts rekāmists.) apmēram pirms gada, kad mēs viesnīcas Alberts numurā riktīgi sakāvāmies. Tas jau bija vakars un bija kāda pudele vīna vai varbūt vairākas izdzertas. Leitim ir tāds paradums, ka jautrā prātā viņš tā pa jokam sāk grūstīties. Kurš tur vairs atceras, kā bija, bet viss beidzās ar klopi, kur nācās maksāt arī par dažiem salauztiem krēsliem. Man kādu mēnesi ribas sāpēja, un Leitim – kāja. Nākamajā rītā es skaidroju Alberta viesnīcas administrācijai, ka vienkārši mēģināju nosist numurā ieklīdušu mušu. Jebkurā gadījumā – es brīnos, kā viņi mūs atbalsta arī šogad. Paldies viņiem. Otrā dienā mēs ar Leiti satikāmies, iedzērām kefīru un viņš saka: „Klausies, varbūt tā ir laba doma nākamā gada ADwards grafiskajai identitātei?”
Esat izteicies, ka arī politiskajā reklāmā varētu strādāt nevis pretstatīšana, cīņa, bet ''deja'' ar pretinieku. Vai tas nozīmē, ka mūsdienās vairs nav jēgas meklēt kompromātus?
Jēga noteikti ir un kompromāti noteikti tiks meklēti. Daudz mēslu plūdīs, skaļi vārdi skanēs, aizvainojumi birs… Bet tas nav ceļš, kādā es gribētu redzēt politisko kampaņu. Vismaz, cik man tur būs teikšanas. Konkurentu un oponentu cienīšana liecina vispirms par tavas paša personības spēku, par labu audzināšanu un inteliģenci. Es arī vairs nereaģēju uz provokācijām Twitterī un Feisbukā.
Sabiedrībā jau klīst runas, ka droši vien Neo, kas nozadzis un tagad publisko VID datus, ir ''Stendzenieka pirksts'''. Kā Jūs to komentētu?
Jā, tas parādījās kā joks Twitterī, absurds. Bet, redzi – žurnālisti, tāpat kā reklāmisti, pēc būtības ir slinki. Un, tā vietā, lai ņemtu kameru, mikrofonu un dotos kādu intervēt, viņi apskatās Twitteri un pa taisno ieliek avīzē. Es domāju, ka mēs visi tikai mācāmies filtrēt to informācijas apjomu, ko 21. gadsimts mums gāž virsū. Jāsaka gan, ka Neo un viņa armija paši ir atstājuši daudz caurumu savā komunikācijā ar sabiedrību. Daudzi to arī nekautrējās izmantot. Lūk, žurnālists Imants Liepiņš jau piereģistrējis sabiedrību Neo4ATA, kurai nav nekāda sakara ar to nabaga Neo. Es nupat dzirdēju, ka arī saldējums ar nosaukumu Neo tiek taisīts. Un man tik vakar pieleca, ka man taču ir Bio2you smiltsērkšķu sula. Nogāju lejā uz bāru, kur ar Rock’n’Riga bārmeni uztaisījām divus jaunus kokteiļus – Bio4ATA un Neo2you. Tādas spēcīgas dziras, pirms kuru lietošanas obligāti jāapsēžas un jābrīdina radinieki.
Kā Jūs šobrīd raksturojat reklāmas aģentūru radošumu Latvijā?
Es drīzāk runātu par klientu un aģentūru sadarbības modeli kā tādu. Šobrīd visdrīzāk to var raksturot ar vārdiem “baiļu paralizēts potenciāls”. Ir daudz teoriju, ka krīzes laikā reklāmas kļūst provokatīvākas, interesantākas, efektīvākas. Teorētiski tā vajadzētu būt, bet praksē notiek pretējais. Klienti kļūst bailīgi. Viņi meklē “drošus” risinājumus, kuri ir strādājuši vakar, aizvakar un pirms 100 gadiem. Viņi atsakās mēģināt jaunas lietas. Tieši tāpat arī aģentūras – tās baidās zaudēt klientus, nestrīdas, necīnās un neaizstāv savas idejas. Teorētiski mēs esam ļoti radoši, dzīvojam radošā laikā utt. Praktiski radošums beidzas tur, kur sākas bailes par algas dienu. Latvijas Reklāmas asociācijas gada konferencē mediju aģentūras Inspired direktors Kārlis Gedrovics novēlēja aģentūrām un klientiem būt provokatīviem, meklēt jaunus virzienus, būt gataviem kļūdīties un vismaz 10% resursu novirzīt eksperimentiem. Uz to OMD direktors Henrija Bukavs viņam pajautāja: “Un kurš tad maksās par šiem eksperimentiem?” Tas labi raksturo to, kā klienti un aģentūras šobrīd strādā, vai pareizāk sakot – pārziemo. Vienīgā nelaime – stratēģijas „ka tik kaut kas nenotiek” trūkums ir tas, ka šī stratēģija padara produktu neredzamu. Visi seko vienām un tām pašām formulām, visi lasa vienus un tos pašus case study, visi attopas tajā pašā kvadrātiņā. Un mana pārliecība – risks būt pārprastam ne tuvu nav tik liels kā risks būt neredzamam!
2009.gada nogalē kopā ar partneriem sākāt smilstērkšķu sulas, kosmētikas un uztura bagātinātāju ražošanu (Bio2you). Ko jaunu par reklāmu, tās kanāliem esat sapratis, kopš esat ''taustāmajā'' biznesā?
Bio2you ir mans poligons eksperimentiem bezbudžeta mārketingā. Man pašam ir ļoti interesanti skatīties, kā viņš tur dzīvo sociālajā vidē, gan reālajā, gan virtuālajā. Ko cilvēki par produktiem stāsta viens otram, slavē, kritizē. Ja man vajadzētu īsi raksturot Bio2you mārketinga principu, tad tas ir uz maziem, patīkamiem sīkumiem balstīts pārsteiguma. Krievi to sauc „мелочь но приятнo”.
Ar kādiem projektiem šobrīd strādā aģentūra !MOOZ?
Pie daudzām lietām. Piemēram, Rimi. Strādājam pie tā, lai brāļi Rimanti kļūtu par pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem. Kā Cūkmens. Strādājam ar Lattelecom, popularizējot virszemes un interaktīvo televīziju, ar Krājbanku, Zelta Zivtiņu.
Godīgi sakot, vienīgais, kas mums pietrūkst, ir stundu skaits diennaktī. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, mums ir pat pieaugums. Kas, ņemot vērā kopējo 46% kritumu reklāmas industrijā, izklausās zināmā mērā nepieklājīgi. Bet darbiniekiem tas ir ļoti motivējoši. Man ir prieks.