Iecerētie grozījumi ļautu cīnieties pret tiem negodīgajiem darba ņēmējiem, kas, piemēram, vasaru vēlas izmantot kā papildu atvaļinājumu, saņemot bezdarbnieka pabalstu, šādu viedokli pauda LM Komunikāciju departamentā.
Šo priekšlikumu par atbalstāmāko problēmas risināšanai tikšanās laikā atzina arī Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvji.
Labklājības ministre Dagnija Staķe (ZZS), tiekoties ar sociālajiem partneriem un LPS pārstāvjiem, apspriedusi vairākus risinājumus, kā izskaust situāciju, kad cilvēki nostrādā bezdarba pabalsta iegūšanai nepieciešamos deviņus mēnešus un pēc tam deviņus mēnešus "atpūšas", saņemot pabalstu, bet par darba meklēšanu īpaši nedomā vai arī vienlaicīgi saņem bezdarbnieka pabalstu un tajā pat laikā nelegāli strādā.
"Ir svarīgi atrast piemērotākās metodes problēmu risināšanai, lai neizveidojas situācija, kad cilvēki, kuri visu laiku godprātīgi maksājuši nodokļus, nokļuvuši riska situācijā nesaņem sev pienākošos atbalstu," uzsvēra labklājības ministre.
Puses vienojās, ka nepieciešams pilnveidot kontroles mehānismu un stiprināt Valsts darba inspekcijas (VDI) kapacitāti, lai identificētu negodprātīgus darba ņēmējus.
Darbs pie tā sākts jau patlaban - VDI ir noslēgusi sadarbības līgumu un kopš maija ziņo Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) par atklātajiem nereģistrētās nodarbinātības gadījumiem, lai nepieciešamības gadījumā NVA varētu atņemt pārkāpējiem bezdarbnieka statusu un iespēju saņemt pabalstu.
No nākamā gada ikvienam bezdarbniekam sadarbībā ar NVA tiks izstrādāts individuālais plāns, kura izpildi uzraudzīs atbildīgie speciālisti, tādējādi pastiprinot kontroli pār tiem cilvēkiem, kuriem piešķirts bezdarbnieka statuss un pabalsts.
Radikāli lēmumi un situācijas pasliktināšana visiem sociāli apdrošinātajiem nav īstais risinājums, kā cīnīties ar saujiņu negodprātīgo, atzina tikšanās dalībnieki. LBAS vadītājs Pēteris Krīgers atzīmēja, ka vienmēr ir negodīgi cilvēki, taču viņu dēļ visus pārējos nevar nosaukt par meļiem.
Kā viena no diskutējamām alternatīvām tika minēta iespēja samazināt pabalsta izmaksas ilgumu atkarībā no apdrošināšanas stāža. Ja tas ir mazāks par desmit gadiem, pabalstu varētu maksāt sešus mēnešus, bet ja lielāks - pabalstu varētu maksāt tāpat kā patlaban - deviņus mēnešus. Taču LM pārstāvji norādīja, ka šāds risinājums varētu negatīvi ietekmēt tos bezdarbniekus, kas ilgstoši nevar atrast darbu objektīvu iemeslu dēļ.
Būtiski samazinot bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgumu, piemēram, uz publiskajā telpā pieminētajiem trīs mēnešiem, vairums cilvēku nebūs gatavi darba tirgum.
Tas varētu mudināt cilvēku pieņemt neizdevīgākus darba nosacījumus vai savai kvalifikācijai neatbilstošu darbu. Šāds variants mazinātu motivāciju veikt sociālās iemaksas un mazinātu uzticību sociālās apdrošināšanas sistēmai, kuras pamatuzdevums ir nodrošināt pienācīgu ienākumu aizvietojumu sociālā riska situācijās. Turklāt tas radītu arī papildu spriedzi pašvaldību budžetiem, jo cilvēki vairāk vērstos pēc sociālās palīdzības.
LM atgādina, ka bezdarbnieka pabalsts ir paredzēts, lai aizvietotu cilvēkam ierastos ienākumus gadījumā, ja viņš nokļūst bezdarba situācijā. Cilvēks ir veicis sociālās iemaksas un ir apdrošinājies bezdarba gadījumam, tātad rēķinājies ar valsts atbalstu sociālā riska situācijā.
Sociālās apdrošināšanas pabalstu "apcirpšana" grautu uzticību šai sistēmai, jo cilvēki vairs neredzētu jēgu maksāt nodokļus. Sociālās drošības trūkums ir viens no iemesliem, kas veicina darbaspēka emigrāciju, uzskata LM speciālisti.
Jau patlaban vidēji bezdarbnieka pabalstu izmaksā tikai 4,5 mēnešus, kas liecina, ka cilvēki cenšas darba tirgū atgriezties pēc iespējas ātrāk. Taču tas nenozīmē, ka trīs vai četru mēnešu ilgs pabalsts būtu optimāls, jo šāds laika posms ir pārāk īss, ja cilvēkam jāapgūst jauna profesija un jāatrod darbs. Tikai trešā daļa bezdarbnieku saņem pabalstu visus deviņus mēnešus.
Lai gan bezdarbnieka pabalstu var saņemt deviņus mēnešus, vidējais pabalsta saņemšanas ilgums jau patlaban ir tikai četri ar pusi mēneši.
Pieredze rāda, ka vislabākie darbā iekārtošanās rādītāji ir tiem bezdarbniekiem, kuri ir mācījušies sešus mēnešus.
Izpildot Ministru prezidenta uzdevumu, LM speciālisti sagatavojuši izskatīšanai valdībā informatīvo ziņojumu "Par priekšlikumiem bezdarbnieku pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtības grozīšanai". Pirms informatīvā ziņojuma iesniegšanas Staķe aicināja arī sociālos partnerus un LPS izdiskutēt iespējamos risinājumus.
