Nesen veiktie pētījumi norādīja, ka cilvēki visā pasaulē dod priekšroku zilajiem toņiem, un līdz šim nav bijis daudz pierādījumu, kas atbalstītu pieņēmumu, ka krāsu izvēli nosaka dzimums, stāstīja pētījuma vadītāja Ņūkāslas universitātes neiroloģe Aņa Hērlberta.
"Mēs domājam, ka šīs atšķirības radušās pagātnē no specifiskās dzimumu specializācijas darbu dalīšanā, kad sievietes pārsvarā nodarbojās ar vākšanu un bērnu audzināšanu," viņa raksta žurnālā "Current Biology". "Tam, ka sievietēm patīk sārtas krāsas, ir bioloģiski iemesli."
Zinātnieki lūdza vīriešu un sieviešu grupai datora ekrānā tumšā istabā aplūkot aptuveni 1000 dažādas krāsas taisnstūru pārus un pēc iespējas ātrāk neapdomājoties izvēlēties tos, kas viņiem labāk patīk.
Pēc tam Hērlberta un viņas kolēģi ievietoja rezultātus krāsu spektrā un noskaidroja, ka vīriešiem patīk zilā un gaiši zilā krāsā, bet sievietes dod priekšroku zilā spektra rozā un violetajiem toņiem.
"Krāsas izvēles tendence sievietēm ir ļoti skaidra. Interese par dzeltenajiem un zaļajiem toņiem ir ļoti zema, taču tā pieaug līdz maksimumam purpursārto un sarkano toņu rajonā," viņa sacīja.
Hērlberta uzskata, ka sieviešu patika pret rozā krāsu varētu būt izveidojusies no vispārējām cilvēku simpātijām pret zilo krāsu.
"Kad tās tiek savienotas, rodas nokrāsas, kas viņām patiesībā patīk vislabāk, - zili sarkanie ceriņkrāsas un rozā toņi," turpināja zinātniece.
Vīriešiem domāt par krāsām nebija tik nozīmīgi, jo kā medniekiem viņiem pietika tikai pamanīt kaut ko tumšu un to nošaut, piebilda Hērlberta.
Zinātniecei ir arī savs izskaidrojums Bībeles leģendai par Ievu, kāpēc viņa noplūca aizliegtā koka augli.
"Sarkanais bija laba, gatava augļa krāsa," viņa skaidroja.