Pirmās ziņas par aligatoriem Rīgas Zoodārzā datētas ar 1935.gada 1.aprīli, kas uzskatāms par Čabulīša darba gaitu sākumu Rīgas Zooloģiskajā dārzā.
Zoodārzā Čabulītis ieradās, iespējams, 1-3 gadu vecumā, kopā ar vēl trīs vienaudžiem - divām aligatoru meitenēm un vienu aligatoru puisi.
1965.gadā aligatoru puika aizceļoja uz Kijevas Zoodārzu, bet abas aligatoru meitenes - vienu 1971.gadā un otru 1977.gadā diemžēl nācās iemidzināt, jo pēc ilgas slimības viņu veselības stāvoklis bija bezcerīgs.
Kopš 1977.gada Rīgā bija tikai viens cienījams aligators, kurš vismaz garumā nebija pastiepies kopš 1966.gada mērīšanas - 2,90 metri. Čabulīša svars bija 140 kilogrami.
Literatūrā iespējamais savvaļā Ziemeļamerikā mītošo Misisipi aligatoru mūža ilgums tiek vērtēts pat līdz 100 gadiem, drošus pierādījumus šādai ilgmūžībai neviens gan nesniedz.
Ir pamatotas domāt, ka Čabulītis bija vecākais no Eiropas zoodārzos mītošajiem aligatoriem. Viņa darba mūžs pierādāms, pamatojoties uz Rīgas Zoodārza dzīvnieku reģistrācijas dokumentiem.
Maskavas Zoodārzā gan mīt aligators, kurš šķīlies 1936.gadā. Ir arī ziņas, ka kādā no Polijas zoodārziem ir kāda Čabulīša vecuma aligatoru dāma, kuras vecums gan nav pierādāms.
Čabulītis, kurš agrākos laikos tika saukts arī par Ulmanīti, Ali un Genu lielāko savu mūža daļu mita vecajā, par ziedojumiem būvētajā Krokodilu mājā, kur pārcieta vairākas apkures problēmas 1958., 1970. un 1980.gadā un ar tām saistītos līdz pat septiņus mēnešus ilgos gavēņus.
2001.gadā aligators pārcēlās uz Tropu mājas apartamentiem, kuros jutās tik jauns un mundrs, lai būtu gatavs divas reizes nedēļā notiesāt ik ēdienreizē 1,5 kilogramus liellopu gaļas un nedēļā vēl piedevām vienu vistiņu.
