„Pasaules Bankas priekšlikumi valsts budžeta finansētās studiju vietas samazināt par 50% un pilnībā pārtraukt valsts galvoto studiju kredītu izsniegšanu, skaidri apliecina izpratnes trūkumu par reālo situāciju mūsu valstī un iezīmē virzību uz pilnīgu maksas augstāko izglītību Latvijā, kas lielai daļai jauniešu pilnībā liegtu iespējas studēt un nākotnē atrast kvalificētu un atbilstoši atalgotu darbu. Drūmākajā scenārijā Latvija no zemes ar tradicionāli lielu studējošo skaitu uz tūkstotis iedzīvotājiem jau visai drīz varētu kļūt par vietu, kurā augstskolas studijas ir ekskluzīvas un pieejamas tikai izredzētajiem. Tāpēc ceram, ka Latvijas valstsvīri un izglītības politikas veidotāji šajā situācijā rīkosies valsts un visas sabiedrības interesēs,” uzsver LUA priekšsēdētājs un Latvijas Universitātes rektors prof. Mārcis Auziņš.
Oponējot PB viedoklim, LUA uzskata, ka apstākļos, kad finansiālas grūtības ir visiem Latvijas iedzīvotājiem, vajadzētu maksimāli palielināt valsts budžeta finansēto studiju vietu skaitu un valsts galvoto kredītu pieejamību, jo jauniešu un viņu vecāku maksātspēja katastrofāli krītas. Tāpēc Latvijas valdībai ir jāizvērtē, vai niecīgi valsts budžeta ietaupījumi ir tā vērti, lai sagrautu gadu desmitos būvēto augstākās izglītības sistēmu un panāktu, ka labākie Latvijas mācībspēki, zinātnieki un talantīgākie jaunieši aizbrauc uz ārzemēm uz neatgriešanos.
LUA ir pārliecināta, ka tālāka valsts finansējuma samazināšana Latvijas augstākajai izglītībai, kurai jau pašlaik tiek atvēlēti tikai 0,5% no Latvijas IKP, ir absolūti nepieļaujama un apdraud ne tikai Latvijas valsts attīstību, bet arī tautas tālāku pastāvēšanu un nācijas identitātes saglabāšanu. LUA arī vēlas atgādināt, ka jau 2009. gadā valsts budžeta finansējums augstākajai izglītībai Latvijā tika samazināts gandrīz uz pusi jeb 48%, bet 2010. gadā vēl par 18%. Šādu kritumu nav piedzīvojusi neviena cita Latvijas tautsaimniecības nozare, nerunājot jau nemaz par valsts pārvaldi.
Jau pašlaik Latvijai ir grūti konkurēt ar citām Eiropas valstīm, kurās augstākajai izglītībai tiek atvēlēts vidēji 1,5 - 2% no IKP, jo izeja no krīzes un sekmīga tālāka valsts attīstība var balstīties tikai uz inovācijām un ražošanas ar augstu pievienoto vērtību, kam nepieciešams izglītots darbaspēks. Tieši šī iemesla dēļ daudzas Eiropas valstis, t.sk. arī mūsu tuvākās kaimiņvalstis, pašlaik mērķtiecīgi palielina vai vismaz saglabā iepriekšējā līmenī augstākās izglītības un zinātnes finansējumu.
Latvijas Universitāšu asociācija
Latvijas Universitāšu asociācija dibināta 2009.gada 30.aprīlī, lai veicinātu augstākās izglītības un zinātnes attīstību un nostiprinātu universitāšu līmeņa izglītību Latvijā. Tajā ietilpst Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Liepājas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte.