Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas izglītības, saziņas un kontroles nodaļas vadītājs Andris Širovs skaidro, ka dedzinot kūlu tiek nodarīts būtisks kaitējums augiem, iet bojā kukaiņi un citi bezmugurkaulinieki, sevišķi tie, kuru attīstība sākas agri pavasarī. Šiem dzīvniekiem ir ļoti būtiska loma ekosistēmās kā lielāku dzīvnieku barībai, to vidū ir arī retas un aizsargājamas sugas.
Kā min Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas datu nodaļas vadītājs Mārtiņš Kalniņš –kūlas dedzināšanas rezultātā vienkāršojas augu sabiedrības – samazinās pret dedzināšanu neizturīgo viengadīgo augu skaits, samazinās augsnes auglība, jo sarūk augu atlieku masa un humusa saturs augsnē, iet bojā augsnes virskārtā un uz augsnes virsmas dzīvojošie kukaiņi, to kāpuri, olas, kūniņas, kā arī samazinās skrejvaboļu, zirnekļu, īsspārņu populācijas blīvums. Kopumā kūlas dedzināšanas dēļ samazinās sugu daudzveidība, kas attiecīgi mazina dabas estētisko skaistumu – dabā izzūd dažādas krāsas, smaržas un skaņas, ko rada floras un faunas daudzveidīgums.
M. Kalniņš arī skaidro, ka vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes.
Jāpiemin arī, ka dedzinot kūlu kūdrainās augsnēs, notiek ilgstoša kūdras gruzdēšana, kas rada ugunsbīstamu situāciju ilgākā laika posmā. Tāpat kūlas dedzināšana var izraisīt meža ugunsgrēku.
Kūlas dedzināšana jo sevišķi nav pieļaujama īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kur, iespējams, kūlas dedzināšanas rezultātā var iet bojās tās dabas vērtības, kuru aizsardzībai attiecīgā teritorija ir nodibināta.
Dabas aizsardzības pārvalde aicina – novērtēsim mūsu unikālās dabas bagātības un saudzēsim tās, nevis iznīcināsim, lai tā var priecēt mūs ar savu krāšņumu un daudzveidību!
