Pēc tam, kad 2009. gadā finansējuma samazinājums augstākajai izglītībai bija 47%, papildu finansējuma samazinājums ir nepieļaujams un var radīt neprognozējamas sekas, gan samazinot Latvijas starptautisko konkurētspēju izglītībā un zinātnē, gan arī nākotnē palielināt to personu skaitu, kas izvēlas studēt citās Eiropas Savienības valstīs par zemāku studiju maksu vai bez maksas.
No Pasaules Bankas tehniskās palīdzības misijas ieteikumiem var secināt, ka PB iesaka samazināt valsts finansēto budžeta vietu skaitu augstskolās. Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe ir parakstījusi rīkojumu, kas paredz 2010. gadā samazināt valsts finansēto budžeta vietu skaitu par 174 vietām, kopumā starp augstskolām sadalot 25 738 budžeta vietas. Ņemot vērā prognozējamo vidusskolu absolventu skaita sarukšanu, samazinājums par 174 vietām nebūtu vērtējams kā dramatisks, taču samazinājums par 50% var izrādīties liktenīgs Latvijas augstākajai izglītībai. 2010. gadā valsts finansētajām budžeta vietām paredzēts sadalīt 50,3 miljonus latu, no kā var secināt, ka, veicot finansējuma apmēra samazinājumu uz pusi, t.i., 25,15 miljoniem latu, arī budžeta vietu skaits saruks proporcionāli šai summai, respektīvi, līdz 12 869 valsts finansētajām budžeta vietām, kas palielina augsti kvalificēta darbaspēka emigrācijas draudus un studējošo emigrācijas apmēra pieaugumu kopumā, tādējādi iedragājot Latvijai svarīgu tautsaimniecības nozaru attīstību un pastāvēšanu.
Tāpat LSA izsaka nopietnas bažas par PB tehniskās palīdzības misijas ieteikumu, kas saistās ar finansējuma samazināšanu studējošo kreditēšanai un stipendiju fonda samazināšanai. Šī brīža ekonomiskajos apstākļos studējošo kreditēšana ir tas sociālais instruments, kas nodrošina plašas sabiedrības daļas piekļuvi iespējām iegūt augstāko izglītību. Izglītības un zinātnes ministrija 2009. gadā izdarīja grozījumus studējošo kreditēšanas noteikumos, kas atviegloja galvotāju piesaisti, apzinoties stāvokli valstī un problēmas nodrošināties ar galvotājiem studējošo kreditēšanā. Vairāk kā 70% no Latvijas studējošajiem studiju maksas segšanai ņem kredītu, līdz ar to studējošo kreditēšana ir nozīmīgs atbalsta mehānisms vienlīdzīgu iespēju radīšanā visiem sabiedrības slāņiem.
LSA uzsver, ka ir nepieciešams saglabāt stipendiju fondu šī brīža apmērā un to palielināt, pilnībā dalot studējošā ikmēneša patēriņa izmaksas vienlīdzīgās daļās starp studējošo un valsti. Līdz ar to LSA kategoriski iebilst pret stipendiju fonda samazināšanu, kas šobrīd nodrošina sociālās aizsardzības rīka funkciju, ļaujot studēt arī studējošajiem ar apgrūtinātiem materiālajiem apstākļiem.
Latvijas Studentu apvienība aicina Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un Izglītības un zinātnes ministriju nepieļaut turpmākus augstākās izglītības finansējuma samazinājumus, kas varētu būtiski ietekmēt Latvijas ilgtspējīgo attīstību, zinātniskā potenciāla aizplūšanu uz ārzemēm un kavēt ekonomikas atveseļošanās procesus.