Līdzīgi funkcionējošas uzpariktes tika lietotas jau kopš seniem laikiem. Kaut vai atceramies sava laika grāvēju „Gladiators”, kur filmas sākumā varonīgo romiešu leģioni ģermāņu barus nomētā ar degošiem traukiem. Arī vēlākos laikos degošs šķidrums izrādījās noderīgs kaut vai lai nodedzinātu ieņemto pretinieka ciematu. Tomēr līdz pat XX gs 30.gadiem neviens nebija aizdomājies par šādas degbumbas samazināšanu līdz parastam pusstopa lielumam. Un nebija jau arī nekāda nepieciešamība – ja kāds karoja, tad bija pietiekami labi apbruņots ar rūpnieciskiem ieročiem un šādi, improvizēti veidojumi nebija nepieciešami.
Pirmoreiz stikla pudelē iepildīts degošs šķidrums pret pretinieka tanku uzliesmoja, 1936.gadā, kad kāds ģenerāļa Franko vadībā karojošs nacionālists to uzmeta uz kāda padomju tanka T-26, kurš, kā jau PSRS raksturīgi, bija ieradies atbalstīt, spāņu republikāņus.
Ideja guva atsaucību un to izmantoja arī japāņi pret padomju spēkiem Halkingolas kaujā 1939.g. un somi 1939./1940/gada Ziemas karā. Šeit dīvainais ierocis arī ieguva savu nosaukumu. Tā kā Vjačeslavs Molotovs - PSRS ārlietu tautas komisārs, kādā savā radio runā atļāvās pateikt, ka PSRS patiesībā Somijai virsū nemet bumbas, bet gan „apgādā badā mirstošo Somijas tautu ar pārtiku”, tad somi daudz nedomājot šīs bumbas sāka saukt par „Molotova maizes klaipiem”. Protams ka somi ir draudzīga tauta, tāpēc dodoties atbildes vizītēs frontes līnijā pie padomju tankiem tie līdzi ņemamās degmaisījuma pudeles tēlaini nodēvēja par „Molotova kokteiļiem” – lai taču zaldātiņiem ir ko iedzert.
Ņemot vērā somu ieroču klāstu, „Molotova kokteiļi” to manāmi uzlaboja. Ne par velti pirmo reizi to sāka ražot rūpnieciski. Ar to veiksmīgi nodarbojās somu nacionālā alkohola kompānija ALKO, kas kara gados saražoja 450 000 šīs produkcijas vienību. Somu kokteiļa variants tika pildīts 750 ml pudelēs ar diviem pirotehniskajiem sērkociņiem abās pusēs. Vienu no šiem sērkociņiem tad arī aizdedzināja un visu pudeli meta uz tanka motora.
„Molotova kokteiļus” izmantoja arī Varšavas sacelšanās laikā 1944.gadā, kā arī citās otrā pasaules kara epizodēs, kur vāji bruņoti kaujinieki meklēja iespējas savu bruņojumu papildināt ar sadzīvē izmantojamu lietu palīdzību.
Tā kā ierocis ir lēts, tad to izmato arī nemiernieki, dumpinieki, antiglobālisti, kā arī noziedznieki dažādās pasaules malās.
Kā vienmēr izcēlusies ir ASV valdība, kuras paspārnē esošā CIP 1980.gadā cenšoties gāzt Nikaragvas valdību, izdeva „Brīvības cīnītāja rokasgrāmatu”, kurā skaisti, ar bildītēm, tiem nikaragviešiem, kuriem vārds „izglītība” saistās ar „McDonalds” paskaidroja, kā „Molotova kokteilis” jāizgatavo. Protams, ka šodien šo grāmatu izmanto ne tikai brīvības cīnītāji.
Lieki piebilst, ka šādu degošu ietaišu izgatavošana un uzglabāšana nav legāla, tāpēc labāk izlīdzēties ar kokteiļa civilo versiju: Ielejiet glāzē šņabi, pievienojiet Bacardi 151, aizdedziniet un…. Veiksmīgu vakaru!