Ministrs gan atzīst arī politisko spiedienu no premjera un satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP/LC) puses.
Kā laikrakstam stāstīja ministrs, vislielāko nepatiku turīgo valdošās koalīcijas partiju virsotnē radīja Ekonomikas ministrijā sagatavotie atteikumi privatizēt valstij piederošo zemi un mežus Baltijas jūras un Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā. Aizsargjoslu likums un Meža likums liedz aizsargjoslā atsavināt valsts un pašvaldības zemi, bet Latvijas Privatizācijas aģentūrā ir iesniegti pieteikumi uz apmēram 60 valsts zemes un mežu īpašumu privatizāciju, no kuriem lielākā daļa atrodas Jūrmalā, krasta kāpu aizsargjoslā.
Uz zemes gabaliem pretendē, piemēram, Saeimas deputāts Kārlis Leiškalns (TP), miljonārs Aleksandrs Bašarins, bijušais Valsts ieņēmumu dienesta vadītājs Andrejs Sončiks un citi sabiedrībā zināmi ļaudis. Ekonomikas ministra apstiprinātie atteikumi vēl nenozīmē, ka nosauktie privatizētāji saņems atteikumu. Premjers jau izteicies, ka rudenī varētu apspriesties par Aizsargjoslu un Meža likumu grozījumiem, norāda laikraksts.
Kā vēsta LA, vairāku partiju ierindas biedri par reālāko Stroda pēcteci uzskata Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieku Raimondu Jonīti. Starp kandidātiem minēti Stroda partijas biedri - Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājs Andrejs Požarnovs, Privatizācijas aģentūras padomes loceklis Imants Mantiņš un SIA "Rīgas ūdens" valdes priekšsēdētājs Vents Balodis.
Savukārt laikraksts "Dienas Bizness" šodien ziņo, ka starp nākamajiem ekonomikas ministra kandidātiem varētu būt arī eiroparlamentārieši.
