Lāzera gaisma ir pati spožākā zināmā gaisma. Lāzerus lieto gandrīz visās zinātnēs un tehnoloģiju jomās. Tas dod krāsainas gaismas kūli, kas ir zīmuļa resnumā; tas var būt tik intensīvs, ka izkausē caurumu tēraudā. Lāzers nereti var būt tik taisns un tievs, ka ar to var precīzi nomērķēt uz mazu spogulīti, kas atrodas uz Mēness 384 401 km attālumā.
1960.gadā zinātnieks Teodors Meimens uzbūvēja pirmo lāzeru. T.Meimers ieguva lāzera gaismas kūli, ar parastu impulsa gaismu apstarojot īpašu sintētiskā rubīna stieni.
Pasākumā par lāzeriem vispārīgi stāstīs Latvijas Universitātes (LU) Fizikas un matemātikas fakultātes elektronikas inženieris un LU Lāzeru centra zinātnieks Juris Ulmanis. LU Cietvielu fizikas institūta pētnieks Aivars Vembris skaidros par lāzeru izmantojumu, bet pētnieks Anatolijs Šarakovskis stāstīs par savu lāzeru CFI, kas esot viens no labākajiem Latvijā. LU Atomfizikas un spektroskopijas institūta Biooptikas un šķiedru optikas laboratorijas pētnieks Aleksejs Ļihačovs rosinās diskusijai par lāzeriem medicīnā.
Pasākumā tiks demonstrēts, kā top lāzera grafiti. Šajā aktivitātē varēs iesaistīties arī Zinātnes kafejnīcas apmeklētāji.
Pasākumu, kā vienmēr, vadīs Dr. Juris Šteinbergs – zinātnieks un populāra TV seja.
Zinātnes kafejnīcas diskusija notiks brīvā stilā pie kafijas tases vai sulas glāzes, kas pasākuma apmeklētājiem būs par brīvu.
Pasākumu tiešraidē varēs vērot Latvijas Universitātes portālā www.lu.lv.
Visi laipni aicināti apmeklēt Zinātnes kafejnīcas pasākumu!
Zinātnes kafejnīcas mērķis ir raisīt brīvu diskusiju neformālā vidē par sabiedrību interesējošiem zinātnes jautājumiem. Tā ir iespēja tikties ar attiecīgās jomas ekspertiem un uzdot jebkuru skolotājam, skolēnam, studentam, ierēdnim, bibliotekāram, uzņēmējam un pensionāram interesējošu jautājumu un noskaidrot līdz šim neizprasto par kādu konkrētu zinātnes jomu.
