Viņš savu telefonsarunu atšifrējumus grāmatā atpazinis zem vārda Emīls Radziņš.
Intervijā raidījumam "100.pants" Radziņš norādīja, ka viņu uztrauc fakts, ka grāmatā ir atspoguļotas arī sarunas, kuras notikušas starp diviem advokātiem, tai skaitā arī par konkrētām civillietām, kuras atrodas šo advokātu lietvedībā. Pēc viņa teiktā, tas nenoliedzami ir likuma par advokatūru pārkāpums, kā arī krimināllikuma pārkāpums attiecībā uz korespondences noslēpumu izpaušanu.
Pēc Radziņa teiktā, krimināllikuma norma paredz, ka tas skaitās noziegums jau ar brīdi, kad persona, kuras rokās ir nonākusi sveša korespondence, iepazīstas ar to. "Nerunājot nemaz par to, ka persona, kuras rokās ir šī korespondence, izmanto to publicēšanai vai peļņas gūšanai," sacīja advokāts.
Radziņš atzina: gadījumā, ja tiesnešu sarunas ir autentiskas, tad tiesneši ir pelnījuši kritiku, taču viņš neuzskata, ka kādam tiesnesim būtu jāatstāj amats.
Pēc advokāta teiktā, jautājums ir par to, kādā veidā atrisināt neuzticību tiesu sistēmai un tiesnešiem.
"Redzu risinājumu, bet, iespējams, ka tas risinājums ir pārāk radikāls. Konkrētajā gadījumā ir bezjēdzīgi kritizēt un mēģināt atstādināt pirmo vai otro instanču tiesnesi, jo galu galā jebkura lieta nonāk līdz Augstākai tiesai un Senātam. Tikmēr, kamēr cilvēkiem nebūs uzticība Senātam, tikmēr problēma nebūs atrisināta," sacīja Radziņš.
Pēc viņa domām, tīri ētisku apstākļu dēļ būtu jāatkāpjas visam Civillietu senātam, taču tas nenozīmē, ka vēlāk viņi nevarētu startēt uz šo amatu atkal. "Ir jābūt rūpīgai atlasei. Ja valstī mēnesi būtu situācija, ka nestrādā Senāts, tas nebūtu nekas ārkārtējs," minēja Radziņš.
