Darba devēji uzskata, ka šī vecuma strādājošajos nav jēgas ieguldīt naudu, jo viņi tāpat drīz aizies pensijā.
Pētījumā secināts, ka pirmspensijas vecuma strādājošo cilvēku grupā savus gadus izjūt tikai 28% no visiem aptaujātajiem. Bet attieksme no malas pret šiem cilvēkiem nav tik pozitīva, piemēram, 37% aptaujāto jūt, ka pret viņiem attiecas kā pret cilvēku grupu, par kuru ir zaudēta sabiedrības interese. Savukārt 23% aptaujāto pirmspensijas vecuma cilvēku šādu attieksmi neizjūt, secināts pētījumā.
Sekmīgai integrācijai darba tirgū tic tikai trešdaļa aptaujāto, bet 54% par to šaubās un 14% netic sekmīgai integrācijai darba tirgū. Gandrīz pusi no aptaujātajiem darbiniekiem pirmspensijas vecumā neapmierina darbavieta, praktiski visus neapmierina darba alga, bet divas trešdaļas aptaujāto neapmierina darba slodze.
Vairāk nekā pusei aptaujāto ir pieredze vienā profesijā, mazāk nekā pusei ir pieredze vairāk nekā vienā profesijā. Neviens no aptaujātajiem neuzskata, ka to kvalifikācija ir pasliktinājusies, bet puse uzskata, ka tā ir kļuvusi labāka.
Problēmas ar veselību ir pusei no aptaujātajiem pirmspensijas vecuma cilvēkiem, secināts pētījumā.
Par visstiprākajām sava rakstura īpašībām cilvēki, kuri ir vecāki par 55 gadiem, uzskata godīgumu un organizētību. Vismazāk - tikai 11% - par svarīgāko sava rakstura īpašību uzskata prasmi būt radošiem.
Lai turpmāk veiksmīgi konkurētu darba tirgū, trešdaļai aptaujāto pietrūkst spēka un veselības. Daudziem jeb 42% no aptaujātajiem pietrūkst svešvalodu zināšanu, bet piektdaļa uzskata, ka viņiem piemīt viss, lai konkurētu darba tirgū.
Kopumā aptaujātie cenšas strādāt, cik ir viņu spēkos, turklāt galvenais motīvs tam ir nauda. 38% aptaujāto ir gatavi apgūt jaunu profesiju, bet 37% nevēlas apgūt jaunu profesiju.
Pētījumu veica SIA "Rīgas Menedžeru skola" (RMS) sadarbībā ar Baltijas Franšīzes fondu.
RMS ar Eiropas Savienības un valsts finansiālu atbalstu īstenoja projektu, kura laikā veiktas aptaujas un intervijas ar 100 strādājošiem un 100 nestrādājošiem pirmspensijas vecuma cilvēkiem, 50 darba devējiem un 14 ekspertiem. Iegūtie rezultāti paredzēti tam, lai palīdzētu darba devējiem personāla atlases jautājumos un palielinātu pirmspensijas vecuma cilvēku iespējas iegūt pienācīgu darbu.
Pētījuma autori izstrādājuši virkni priekšlikumu, kā uzlabot pirmspensijas vecuma cilvēku integrāciju darba tirgū. Viņi iesaka valsts mērogā ieviest cilvēka apmācības programmu visas dzīves laikā, paplašinot formas un nosacījumus profesionālai darbinieku sagatavošanai.
Lai pirmspensijas vecuma cilvēkus iekārtotu darbā vairāk vajadzētu izmantot individuālo pieeju, noskaidrojot viņu motivāciju, prasības, iespējas, psiholoģiskās īpatnības un citus faktorus.