Vispilnīgāk (99%) apkopota informācija par darbiem saistībā ar LNB ēkas būvniecību. Šo darbu izpildītājiem izmaksāti kopā 8 961 147 lati jeb 58% no kopējām LNB projekta izmaksām.
Lielākā daļa jeb 57% no ar LNB ēkas būvniecību saistītajiem līdzekļiem izmaksāti privātpersonām par nekustamo īpašumu pārdošanu vai atsavināšanu. Otra lielākā daļa jeb 31% no izmaksām saistībā ar LNB ēkas būvniecību samaksātas "Hill International Inc." par ēkas projektēšanu, 36% no kopējiem LNB projekta finanšu līdzekļiem jeb 5 556 371 lats izlietots "gaismas tīkla" jeb valsts vienotas bibliotēku informācijas sistēmas izveidošanai.
Datu apkopojumā iekļauti 84% no šiem līdzekļiem. 62% no "Gaismas tīkla" izveidei iztērētajiem līdzekļiem samaksāti SIA "Lattelecom Technology" par tehniskās infrastruktūras ierīkošanu un informācijas tehnoloģiju pamatiemaņu nodrošināšanu Latvijas bibliotēkās. 6,9% no "Gaismas tīkla" izmaksām iztērēti bibliotēku informācijas sistēmu programmatūras nodrošināšanai Latvijas bibliotēkās, ko veica SIA "TietoEnator Alise".
Mazāk pieprasīto grāmatu krātuves Silakrogā rekonstrukcijai divās kārtās iztērēti 834 922 lati jeb 5,4% no kopējiem LNB projekta līdzekļiem. Par rekonstrukcijas darbu veikšanu divās kārtās SIA "Gādība" saņēmusi 71% no šiem līdzekļiem.
Veicot informācijas apkopošanu, "Delna" konstatējusi arī vairākus trūkumus lietvedībā.
Līdz 2005.gada jūnijam LNB projekta realizāciju veica Kultūras ministrija (KM) un projekta vadībai uz vadības līguma pamata tika piesaistīti KM darbinieki. Līgumos bieži veicamie uzdevumi bija vispārīgi, tādējādi nebija skaidrs, kādus pienākumus konkrētais darbinieks veicis projekta laikā. Piemēram, KM galvenajai grāmatvedei un finansistei bija vadības līgums par LNB projekta līdzekļu efektīvu un lietderīgu izmantošanu un valsts sekretāram par KM uzdevumu labāku izpildi un budžeta līdzekļu lietderīgāku izmantošanu. Šie līgumu priekšmeti sakrīt un ir ļoti vispārīgi, tādējādi nav skaidrs, kādus papildu pienākumus vadības līgums paredz veikt.
Līdz 2005.gada jūnijam bijuši vairāki konsultantu un uzņēmumu līgumi par konsultāciju sniegšanu vai pakalpojumu veikšanu ar KM vai tās pakļautībā esošo iestāžu darbiniekiem. Līgumos bija minēti vai nu ļoti vispārīgi pienākumi, vai arī tie atbilda darbinieku tiešajiem pienākumiem. Piemēram, LNB projekta biroja lietvedei papildus darba līgumam noslēgts uzņēmuma līgums, kura ietvaros veiktie pienākumi attiecas uz tiešajiem pienākumiem, t.i., sagatavot materiālus iepirkumu komisiju sēdēm, protokolēt iepirkumu komisijas sēdes.
"Delna" norāda, ka nav pieļaujams izmantot uzņēmuma vai konsultanta līgumus, lai palielinātu darbinieku algu.
Valsts aģentūra "Jaunie trīs brāļi" ir noslēgusi konsultāciju līgumus ar diviem Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbiniekiem, t.i., līgumu ar LNB arhitekti par konsultācijām par arhitektoniskiem 16 jautājumiem LNB projektā un līgumu ar LNB direktoru par konsultācijām par lietotāja prasību definēšanu un nodrošināšanu LNB projekta vadības darbā.
Katrs no līgumiem ir spēkā attiecīgi divus un trīs gadus. Izvērtējot darbinieku darba aprakstus un pienākumus konsultāciju līgumu ietvaros, "Delna" secina, ka līguma pienākumi ar LNB arhitekti par konsultācijām par arhitektoniskiem jautājumiem LNB projektā pārklājas ar arhitektes darba pienākumiem LNB. Šinī gadījumā rodas aizdomas par valsts budžeta līdzekļu pārmērīgu tērēšanu, dubulti maksājot par vienu un to pašu pienākumu veikšanu.
Attiecībā uz konsultāciju līgumu par lietotāja prasību definēšanu, kas noslēgts ar LNB direktoru, "Delna" norāda, ka likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 16.panta pirmā daļa aizliedz amatpersonai saņemt papildu maksu par uzdevumu izpildi, ko tā veic kā amatpersona. Likuma 18.pants aizliedz amatpersonai izmantot informāciju, ko tā ieguvusi, darbojoties kā amatpersona, mērķiem, kas nav saistīti ar amatpersonas pienākumu pildīšanu. LNB direktora darba līguma un konsultāciju līguma tiesiskā konstrukcija ir pretēja likumam "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", apgalvo "Delna".
Daļa juridisko pakalpojumu līgumu, ko slēgusi valsts aģentūra "Jaunie trīs brāļi", pēc "Delnas" domām, ir formāli, un līguma priekšmeti ir ļoti vispārīgi vai aptver ļoti plašu juridisko pakalpojumu loku. Atsevišķos gadījumos netiek paredzēta atskaite par uzdevumu veikšanu un nav arī darbu pieņemšanas - nodošanas aktu vai aktā teikts, ka līguma priekšmets izpildīts kvalitatīvi. Rezultātā grūti ir identificēt, kādi juridiskie pakalpojumi tieši ir pirkti. Divos līgumos līguma priekšmeti daļēji sakrīt, kas liek šaubīties par abu līgumu nepieciešamību.
Ne Kultūras ministrijā, ne aģentūrās nav rakstisku iekšējo noteikumu un vienotas sistēmas iepirkumu komisiju locekļu un ekspertu atalgošanai. Šobrīd atsevišķu iepirkumu ietvaros iepirkumu komisiju locekļi saņem papildu atalgojumu par dalību iepirkumu komisiju sēdēs. "Delna" norāda, ka nav skaidru kritēriju, kuru iepirkumu komisiju darbs tiek papildus atalgots un kāds tam ir pamatojums. Dažādos iepirkumos ievērojami atšķiras iepirkumu komisiju ekspertu atalgojuma aprēķina kārtība. Vienā iepirkumā noteiktā kārtība ir 37 lati par sēdi, otrā - 37 lati par stundu.
