Pie šādiem secinājumiem nonākuši DnB NORD Bankas ekonomisti, veidojot pētījumu „Baltijas jūras reģiona valstis: situācija un iespējas”. Ekonomikas speciālisti norāda, ka trūkst signālu par lielu tiešo ārvalstu investīciju ienākšanu Latvijas tautsaimniecībā, kas ir neaizstājamas straujai bezdarba samazināšanai. Nerisinot šo problēmu, emigrācija turpinās kaitēt Latvijas ekonomikas tālākas nākotnes izredzēm. Turklāt politisko izvēļu klāstu, sākoties atveseļošanās procesam, ierobežo arī pieaugošais valsts parāds.
„Bezdarbs un ekonomikas atdzimšanas neskaidrās perspektīvas Latvijas patērētājos nerada pārliecību par nākotni,” atzīmē DnB NORD grupas Ekonomisko pētījumu grupas vadītāja Jekaterina Rojaka, vienlaikus norādot, ka par spīti joprojām pesimistiskajam sabiedrības noskaņojumam 2011.gadā Latvijā iezīmēsies skaidra ekonomiskā augšupeja, ko varētu pavadīt iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums par 3,5%.
Šādu attīstības scenāriju ļauj prognozēt valdības īstenotā budžeta konsolidācija, perspektīvie eksporta rādītāji, kā arī iekšējā tirgus patēriņa pieaugums, kas iezīmējās jau 2010.gada sākumā un varētu saglabāties un pieaugt šā gada laikā.
„Eksports nenoliedzami ir viens no Latvijas ekonomikas atveseļošanās stūrakmeņiem – labākajā gadījumā preču eksporta pieaugums, sasummējot apjomu un cenas efektu, 2010.gadā varētu tuvoties 20%, bet reālā apjoma ziņā tas būs virs 10%,” prognozē DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Kaut arī iekšzemes pieprasījums jau varētu būt pārvarējis zemāko punktu, tas neaugs strauji, tādējādi ierobežojot ekonomikas atveseļošanās ātrumu. Eiropas Savienības fondu izlietojuma zemā efektivitāte un joprojām pārmērīgā birokrātisko regulāciju nasta apliecina sabiedriskā sektora reformu nepieciešamību, savukārt budžeta nelīdzsvarotība un pieaugošais valsts parāds – tālāku fiskālo konsolidāciju. Latvijai joprojām raksturīgs arī augsts biznesa risks, un tas ierobežo kredītu pieejamību, kas ir galvenais faktors spēcīgas ekonomikas izaugsmes veicināšanai.
„Ir jāpalielina kredītu pieejamība, īpaši eksportējošiem uzņēmumiem, kā arī kompānijām, kas ražo importu aizstājošas preces. Ir efektīvi jāizmanto budžeta resursi un stingri jāreformē sabiedriskais sektors, lai uzlabotu tā pakalpojumus uzņēmumiem. Savukārt tiešo ārvalstu investīciju piesaistīšanai jāveido un jāpiedāvā dažādi motivējoši kompleksi, uzturot ciešu komunikāciju gan ar potenciālajiem investoriem, gan ar vietējiem komersantiem,” tuvākā perioda veicamo darbu sarakstu uzskaita J.Rojaka, piebilstot, ka Latvijā arī jāsamazina birokrātijas radītās barjeras, tādējādi uzlabojot biznesa vidi īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem.
Pētījumā „Baltijas jūras reģiona valstis: situācija un iespējas” DnB NORD Bankas ekonomisti prognozē, ka Igaunija, kas 2009. gadā piedzīvoja IKP samazināšanos par 14.1%, 2011. gadā varētu sasniegt 3% IKP pieaugumu. Savukārt Lietuva, kur IKP pērn kritās par 14,8%, nākamo gadu varētu noslēgt ar IKP pieaugumu 2% apmērā. IKP pieaugumu 3% robežās ekonomisti 2011. gadā prognozē arī Polijā.