Konferencēs tika atzīts, ka mācību modernizācija ir objektīvi nepieciešama un primārā joma ir tieši dabaszinātņu priekšmeti. Viena fizikas, ķīmijas, bioloģijas un matemātikas kabineta ierīkošana izmaksā 50 000 Ls, tātad kopējie izdevumi viena skolā ir aptuveni 200 000 Ls, skaidroja B. Rivža. Galvenais līdzekļu avots ir Eiropas Savienības struktūrfondu nauda.
Plānots saglabāt programmu dalījumu, kas ietver arī humanitāro un eksakto klašu pastāvēšanu. Tāpat skolotāji ir izteikuši atbalstu vienotam priekšmetam „Latvijas un pasaules vēsture”, lai gan vienprātības šajā jautājumā nav.
Paredzēti arī grozījumi Izglītības likumā, nostiprinot skolotāju tiesības un skolēnu pienākumus. B. Rivža sola šīs izmaiņas apspriest arī ar skolēniem. „[Mums ir] ļoti laba sadarbība ar Rīgas Skolēnu domi (RSD),” uzsvēra ministre, atgādinot, ka sadarbība ar RSD ir notikusi matemātikas eksāmena un ieskaites noplūdes laikā.
Reģionālajās konferencēs vecāki un skolotāji aicināja panākt, lai 10 % no mediju raidlaika tiktu veltīti ar izglītību saistītiem jautājumiem. Izskanēja arī vēlme vērsties pret surogātkultūru masu saziņas līdzekļos. Pašvaldību līmenī būtu jānodrošina jurista pakalpojumi ar izglītību saistīto jautājumu risināšanā, jo skolēnu pieprasījums pēc juridiskajām konsultācijām pieaug.
„Mēs ar visiem pašvaldību vadītājiem runājām par to, kā sociāli un ekonomiski atbalstīt skolotājus,” informēja B. Rivža. Piemēram, piemērojot transporta atlaides, maksājot naudas stipendijas un nodrošinot veselības apdrošināšanu, kas vairākās pašvaldībās tiekot jau darīts.
Jaunajā mācību gadā mazāk skolēnu, toties vairāk pirmklasnieku
Ministrija arī sniedza informāciju par situāciju sistēmā, sākoties 2007./2008.mācību gadam. Vispārējās izglītības iestādēs mācības uzsāks apmēram 21 000 pirmklasnieku, kas ir par 1000 bērniem vairāk, nekā pagājušajā mācību gadā, informēja IZM VID direktora vietniece Inita Juhņēviča. Tomēr kopumā visās 12 klasēs mācīties sāks ap 267 500 skolēnu, kas ir par apmēram 12 000 mazāk, nekā pērn.
Arī prognozes neko labu nesola, jo saskaņā ar tām skolēnu skaits turpinās sarukt līdz pat 2013.gadam. Paredzams, ka vidusskolēnu skaits nākamajos astoņos gados samazināsies gandrīz uz pusi. Tomēr cerīgi, ka 1.-3.klašu grupā bērnu skaits palielināsies. Kā skaidroja IZM parlamentārā sekretāre Tatjana Koķe, tad skolēnu skaita samazināšanās nenozīmē, ka skolotāji nebūs vajadzīgi. Piemēram, kādu pārāk nenoslogotu 9.klases skolotāju varēšot iesaistīt sākumskolas bērnu audzināšanā.
