"ES dārza svētku" Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atklāšanā uzsvēra, ka jau sešus gadus Latvija ir pilntiesīga ES sastāvdaļa un dalība ES nav tikai ekonomisks, bet galvenokārt politisks lēmums, kas nes sev līdzi pilntiesīgas dalībvalsts pienākumus. "Šajos gados esam guvuši daudzas mācības - ES automātiski negarantē ekonomisko labklājību un neatceļ atbildību par saviem darbiem," norādīja Dombrovskis, paužot cerību, ka turpmāk ekonomikas politiku veidosim uz ilgtspējīgiem pamatiem. Savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs uzsvēra: "ES ir vienreizējs paraugs, ka kopīgiem spēkiem var pārvarēt visas grūtības un tikai kā "liela ģimene" ES var attīstīties un būt droša par savu nākotni". Svētku atklāšanas ceremonijā piedalījās arī Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis, Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca un Eiropas gada labas gribas vēstniece un Latvijas Maizes muzeja dibinātāja Vija Ancāne.
Visas dienas garumā parka teritorijā ar moto "Esi kā mājās!" darbojās Latvijas un ES dalībvalstu izveidotās mājas, kurās bija iespēja smelties zināšanas un iepazīt citu valstu aktualitātes un kultūru. Vienlaikus uz Vērmanes dārza skatuves ar muzikāliem priekšnesumiem uzstājas dažādi orķestri, kori, grupas un ansambļi. 20 ES valstu vēstniecības dalījās savā pieredzē un zināšanās, piemēram, kā Polijas mājā, katrs varēja iemācīties polonēzi, vai arī Spānijas mājā- salsu.
Apmeklējot dažādās mājas, apmeklētājiem vajadzēja ne tikai mācīties, bet nācās veikt dažādus uzdevumus, piemēram, pie "Eiropas Kustības mājas", kurā darbojās improvizāciju teātris, bija arī vēlmju koks, kurā, katrs varēja izteikt savu vēlējumu Latvijai. Piemēram: "Vēlētu labākus ceļus", "Vēlētu vairāk smaidīt, kad sveicināmies, kā Lielbritānijā", "Novēlētu Latvijas politiķiem no savstarpējām cīņām pāriet pie sadarbības", un citi novēlējumi. Savukārt, pie Igaunijas mājas, ikkatram bija iespēja uzrakstīt, kas ir tas, kas vieno abas valstis. Atbildes visdažādākās: "Baltijas ceļš", "Dziesmu svētki", "Baltijas jūra", "Radu salidojums Latvijā" un neskaitāmas citas atbildes. Savukārt, kādas ģimenes teiktais "Mēs laikam būsim Eiropu izstaigājuši...", labi ilustrē pasākumu kopumu Vērmanes dārzā- "Eiropas Savienības dārza svētkos".
Savukārt Eiropas gada mājā ( Eiropas gads cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību) katrs varēja mācīties, kā veikt pirmo neatliekamo palīdzību, kā arī varēja izmēģināt, kā ir tad, ja liktenis lēmis dzīvi pavadīt invalīda ratiņos. Tikmēr Rīgas kā kultūras galvaspilsētas 2014.mājā aktīvisti pieteicās brīvprātīgo darbā, lai palīdzētu godam Rīgai sagatavoties kā Eiropas kultūras galvaspilsētai. Kā uzsvēra Aiva Rozenberga, Rīgas 2014.kultūras galvaspilsētas pārstāve, tad pieteikušies vairāk kā 600 cilvēki un visi noteikti varēs savu darbu lietderīgi ieguldīt Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas sagatavošanā.
Jauniešu mājā vislielākā interese bijusi par iespējām doties brīvprātīgo darbā ārpus Latvijas robežām. Savukārt Eiropas Savienības mājā svētku apmeklētāji varēja uzzināt visu, kas interesē par Eiropas Savienību, par to, ko nozīmēs eiro ieviešana, kā uzsākt uzņēmējdarbību, kā izvēlēties studiju iespējas utt.
Visas dienas laikā Dārza svētkos cilvēki varēja piedalīties sacensībās, veicot vai nu "aktīvo" vai "atraktīvo" maršrutu. Tas nozīmēja, ka bija iespēja pārbaudīt savas zināšanas un izdomu, lai atbildētu uz dažādu māju aktivitātēm.
Kopumā dārza svētku pasākumos piedalījās vairāk kā 12 tūkstoši cilvēku klātienē, bet vairāki desmiti tūkstoši to vēroja LTV 7 tiešraidēs, kā arī tiešsaistē www.esmaja.lv.
Eiropas dienu Vērmanes dārzā organizē Ārlietu ministrija sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, Eiropas Parlamenta Informācijas biroju, Rīgas domi un ES dalībvalstu vēstniecībām Rīgā.
1950.gada 9.maijā - piecus gadus pēc II pasaules kara beigām un vienu dienu pēc Vācijas kapitulācijas akta parakstīšanas - Francijas ārlietu ministram Robertam Šūmanam radās šķietami utopisks plāns - apvienot Eiropas valstis (tajā skaitā divas līdz šim Eiropā grūti samierināmās valstis Franciju un Vāciju) vienotā rīcībā. Šogad - 60 gadus vēlāk - 9.maijā vienotas Eiropas idejas dzimšanu suminās 27 šīs savienības dalībvalstis, ieskaitot Latviju.