Rūpīgi izpētījis komponista matu šķipsnas, Vīnes universitātes tiesu medicīnas fakultātes vadītājs Reiters paskaidroja, ka Bēthovens 1827.gadā nomira no saindēšanās ar svinu.
Bēthovena ārsts Andreass Vavruhs viņu ārstēja ar svinu saturošām zālēm gan no plaušu karsoņa, gan no šķidruma uzkrāšanās vēderdobumā. Tolaik svins tika plaši izmantots kā zāļu sastāvdaļa.
Galu galā komponista slimās aknas vairs nespēja tikt galā ar nāvējošajām svina devām, Reiters rakstīja "Bēthovena žurnālā" ("Beethoven Journal"), ko izdod Sanhosē universitāte.
Vavruhs droši vien neizprata pārējās Bēthovena slimības, uzskata Reiters. Komponists bija alkoholiķis un, ļoti iespējams, cieta no aknu cirozes un hepatīta. Bēthovena veselību pasliktināja arī tas, ka vīnam tika pievienots svins, lai padarītu to saldāku.
Toksīni ceļo no asinsrites un matiem, tādēļ to koncentrāciju ir iespējams izmērīt. Analizējot Bēthovena dzīves pēdējās 400 dienās izaugušos matus, Reiters spēja noteikt saistību starp svina koncentrāciju un daktera Vavruha ārstniecības metodēm.
Reiters secināja, ka komponists, kurš jau tā sirga ar dažādām kaitēm un depresiju, 56 gadu vecumā nomira sava ārsta ārstniecības metožu dēļ.