Latvijā ir aptuveni miljons mājokļu, no tiem 50% atrodas padomju laika ēkās, lēš uzņēmējs. Tās ir bez siltumizolācijas, to mūžs ir 30 gadu, kas jau pagājuši. Ar labu uzturēšanu, tās var izturēt vēl 30 gadus. Tātad Latvijai un faktiski visai bijušajai padomju telpai ir aptuveni 30 gadu, lai visas šīs ēkas aizstātu, norāda Kols.
Pēc viņa aprēķiniem Latvijā vien jau sanāk 500 000 vienību. Šeit arī esot vismazākā apdzīvojamā platība vienam cilvēkam Eiropā - 26 kvadrātmetri. Eiropā tie caurmērā ir 43 kvadrātmetri. Līdz ar to Latvijai 30 gados vajadzētu sasniegt Eiropas standartu. Pēc Kola aprēķiniem tas nozīmē uzcelt vai uzlabot aptuveni 30 000 mājokļus gadā.
Kā norāda uzņēmējs, mājokļu celtniecības buma laikā ir sacelts daudz mājokļu ap Rīgu, un daudzi no tiem ir ļoti dārgi. "Nedomāju, ka mājokļu pieprasījums ir beidzies. Ir beidzies pārbarotais un neefektīvais (fat & inefficient) bums. Māja, teiksim, Mārupē, maksā līdz pat Ls 200 000. Es domāju, ka mēs varam uzcelt māju par trešdaļu šīs izmaksas," saka Kols.
Uzņēmējs norāda, ka Latvijā lielākoties mājas ceļ neefektīvi. Būvējot mājokli pēc tradicionālās sistēmas, parasti darbojas aptuveni pieci vīri, "no kuriem labi ja divi zina, ko dara." Šādi māju varot uzcelt gada laikā. Kols norāda, ka viņa fabrikā pieci cilvēki varot saražot vismaz piecas mājas mēnesī.
Turklāt Latvijā bieži līst un lietus laikā celtniecību parasti aptur. Savukārt fabrikā, kur tiek ražotas saliekamās mājās, lietus laikā darbs turpinoties. Darbs notiek arī ziemā, kad Latvijā būvniecība apstājas.
Efektivitāti varot palielināt arī novēršot zādzības. "Ja māju ceļ tradicionāli, aptuveni 10% būvmateriālu tiek izniekoti... Dažkārt šo to aiznes strādnieki vai apkaimes ļaudis, arī lietus var sabojāt būvmateriālus".
Latvijas tirgum Kola uzņēmums varot piedāvāt aptuveni 200 mājas gada laikā, taču esot plāni arī attiecībā uz Lietuvu, Igauniju un Krieviju, kur "mājokļu buma nav bijis gadus 90," saka uzņēmējs.