Saskaņā ar Jēlas universitātes veikto pētījumu Environmental Performance Index (EPI) vēl pavisam nesen – 2008. gada pētījumā Latvija tika atzīta par 8. zaļāko valsti pasaulē. 2010. gadā publicētajā pētījumā mūsu rādītāji ir zemāki – esam 21. vietā pasaulē.
EPI ir kvantitatīvs pētījums, kas seko nacionālajiem vides rezultātiem, lietojot labākos pieejamos datus. Pētījums tiek veikts jau ilgāku laiku, taču tieši 2008. un 2010. gados publicētie rezultāti ļoti detalizēti ir apskatāmi internetā. Pētījumā tiek analizēti 25 kritēriji par katru valsti. Vērtējot Latvijas rezultātus kopumā, mūsu vājākais posms ir vides veselība, turpretī stiprākais - bioloģiskā daudzveidība un labvēlīgā gaisa ietekme uz ekosistēmu. Biedrība homo ecos: ir izpētījusi gan 2008. gada, gan 2010. gada pētījumus un ir secinājusi, ka Latvijai ir pavisam reālas izredzes būt zaļākajai valstij pasaulē.
„Mēs uzskatām, ka ir īstais brīdis paskatīties uz sevi no malas un ieraudzīt savas valsts stiprās puses. Mēs varam lepoties ne tikai ar hokeju un Dziesmu svētkiem. Mēs varam būt pirmie pasaulē – ja ikviens no mums iesaistīsies,” ir pārliecināta biedrības homo ecos: izpilddirektore Sanita Rībena, „Ja ikviens no mums izvērtēs savus ikdienas paradumus un padomās, ko no tiem var mainīt, lai tie būtu videi draudzīgāki, tam būs ļoti nozīmīga ietekme gan uz vidi, gan uz mums pašiem. Kā zināja jau senie ķīnieši, arī ceļš uz visaugstāko kalnu sākas ar pirmo soli.”
Ko varam darīt lietas labā?
Nenoliedzami, būtisku ieguldījumu tajā, lai Latvija kļūtu par zaļāko valsti pasaulē, var sniegt tieši valdība un uzņēmēji. Valdība – uzlabojot normatīvo bāzi, savukārt uzņēmēji – ražošanas procesā lietojot videi draudzīgas tehnoloģijas. Biedrība homo ecos: uzskata, ka mēs par zemu novērtējam pašu iespējas ietekmēt procesus. Kā atzīst sociālantropologi, patlaban mēs dzīvojam patērētāju sabiedrībā. Taču tam ir arī gaišā puse – ne tikai uzņēmumi, izmantojot dažādus mārketinga rīkus, var ietekmēt mūsu paradumus, arī mēs varam ietekmēt ražotājus – balsojot ar savu maku. Citiem vārdiem, izvēloties ko pirkt.
„Ja pirms 20 - 30 gadiem valstis lepojās ar savu ražošanas potenciālu, tad mūsdienās gandrīz katra valsts, katra pilsēta un katra kompānija vispirms cenšas savā vizuālajā tēlā ielikt vismaz zaļu „lapiņu”, ja ne izklāstu par videi draudzīgu rīcību. Šīs izmaiņas ir praktiski neapgāžamas,” stāsta sociālantropologs Viesturs Celmiņs, „Kaut gan cilvēki mēdz nosmīnēt, šajā sacensībā Latvija ir neticami labā pozīcijā: daba Latvija ir viena no tīrākajām un daudzveidīgākajām visā pasaulē. Un šādu tēlu nepieciešams uzturēt gan ikdienas rīcībā, gan kopīgā identitātes veidošanā. Turklāt ir skaidrs, ka, runājot, par vides kvalitāti, „valdība” nav pie vainas. Apkārtējās vides godību vai postu veido katrs Latvijas iedzīvotājs. Mazas ikdienas izvēles „gāž lielu vezumu”, jo Latvijas sabiedrībā dabai draudzīga dzīvošana ir vēl tikai pirmsākumos. Lēnā garā izvēloties tērēt gudrāk un piesārņojot mazāk, mēs paši radām videi draudzīgu kultūru, patiesībā - vienīgo iespējamo nākotnes kultūru.”
Izvēlies videi draudzīgus tīrīšanas līdzekļus!
Tik bieža žilbinoši baltu tualetes podu, izlietņu un dušu premjera TV ekrānos agrākajās desmitgadēs Latvijā nav piedzīvota. Taču arī Baltijas jūra agrākajās desmitadēs nav bijusi tik netīra. EPI nebūt nav vienīgais pētījums, kas to ziņo. Saskaņā ar vairākiem pētījumiem mūsu jūra ir atzīta par vienu no netīrākajām jūrām pasaulē.
Pirmie soļi jau ir sperti – no jūnija Latvijā vairs nedrīkstēs tirgot tīrīšanas līdzekļus, kuru sastāvā ietilpst fosfāti. Fosfātu nonākšana jūrā ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Baltijas jūras gultnē dibenā vairs nav skābekļa – tas nozīmē, nav arī dzīvības. Kas savukārt nozīmē gan nopietnu barības ķēdes ietekmēšanu, gan kaitējumu mūsu pašu un mūsu bērnu veselībai.
Kā uzskata biedrības homo ecos: eksperte, Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Dr. ķīm. Rita Poikāne, mums vajag atteikties arī no to tīrīšanas līdzekļu lietošanas, kuru sastāvā ietilps hlors.
„Ļoti daudzi hlororganiskie savienojumi, piemēram, dioksīni, ir toksiski. Šie hlororganiskie savienojumi ir samērā stabili, vidē nesadalās nemaz vai sadalās lēni, turklāt tie viegli šķīst taukos un viegli uzkrājas gan organismā, gan barības ķēdē. Ar katru nākamo barības ķēdes posmu palielinās to daudzums, diemžēl tie ir grūti izvadāmi no organisma. Šie savienojumi ir kancerogēni, mutācijas izraisoši un var tieši ietekmēt gan mūsu, gan mūsu bērnu veselību,” skaidro eksperte.
Lieto videi draudzīgas lietas!
24. aprīlī visa Latvija piedalījās Lielajā Talkā. Emocionāls pacēlums, prieks, un daudz sakoptāka Latvija. Taču no otras puses – ja mēs paši nemestu zemē tukšās plastmasas pudeles, vienreizējās lietošanas lietas un maisiņus...varbūt nemaz nebūtu ko tīrīt? Vai arī – ja, braucot piknikā, mēs pārtiku būtu ielikuši nevis plastmasas, bet gan bioplastmasas traukos un maisiņos, un pēc ēšanas ierakuši zemē – arī tad nebūtu ko tīrīt. Atšķirībā no plastmasas, kas sadalās vidē tikai pēc 500 gadiem, bioplastmasa kompasta apstākļos sadalās jau dažu mēnešu laikā.
Biedrības homo ecos: eksperte, LLU Pārtikas tehnoloģijas katedras profesore Dr. habilit. sc. ing. Lija Dukaļska ir veikusi vairākus pētījumus par biodegradējamo materiālu lietošanu pārtikas nozarē un atzīst, ka tiem ir vairākas vērtīgas īpašības: „Piemēram, viens no pēdējiem mūsu pētījumiem bija par biomateriāla PLA lietošanu svaigu minimāli pārstrādātu burkānu iepakojumam. Mums izdevās saglabāt burkānu uzglabāšanas laiku līdz 10 dienām, tas ir ilgāk, kā lietojot konvencionālos iepakojuma materiālus.” Eksperte atzīst, ka biomateriāli ir dārgāki, taču uzskata, ka „pamazām ražotājus vajadzētu pie tā pieradināt”.
Viņi dara tā
Māris Gailis, uzņēmējs:
Tukšas plastmasas ūdens pudeles pirms izmešanas vienmēr saspiežu murskulī. Tad rūpīgi iemetu miskastē. Lietoju kokvilnas kabatas lakatiņus, nevis vienreiz lietojamās papīra salvetes. Bērniem un mazbērniem mācu gružus mest speciālās vietās. Ūdeni filtrēju un atkaļķoju ar speciālas iekārtas palīdzību. Jau desmito gadu katru pavasari tīrām Ķīpsalas apkārtni. Lepojos, ka sieva brauc tikai un vienīgi ar velosipēdu.
Artis Nīmanis, dizainers:
Ikdienā ģimenē lietojam videi draudzīgus kosmētikas līdzekļus, piemēram, zobu pastas un šampūnus. Pēc lietošanas no plastmasas pudelēm izspiežam gaisu un kompaktā veidā nogādājam tās atbilstošos konteineros. Nemetam atkritumus ne ceļa malās, ne mežos.
Šeila, modes māksliniece:
Mūsu ģimenē auto lietojam tikai tad, kad ir nepieciešamība, un tā nerodas katru dienu. Bieži braucam ar velosipēdu. Veļas mazgāšanai lietojam veļas pulvera koncentrātu, kuru liekam tieši tik daudz, cik nepieciešams un temperatūru uzstādām minimālo iespējamo. Izvairāmies no pārtikas, kura vesta pārlieku tālu, tajā skaitā no Ķīnas precēm vispār. Izvairāmies no tādu lietu pirkšanas, bez kurām iespējams iztikt - krāšļi, papīra dvieļi, dezodoranti, gaļa, pārtikas pusfabrikāti, cukurdzērieni, pudeļu ūdens, vienreizējie skuvekļi aizstāti ar bārdas nazi, tamlīdzīgi.
Valts Kleins, fotogrāfs:
Mana individuālā ekoloģija sākas ar attieksmi pret cilvēkiem un pašam pret sevi. Nenodarīt pāri otram, mīlēt ikvienu... Ar to arī viss sākas un beidzas. Mīlošs cilvēks ir uzmanīgs, iejūtīgs un izprotošs pret visu, tas nespēj un nevēlas nodarīt pāri citam, lai kas tas ari būtu. Tāds cilvēks spēj salāgot savas vitālās vajadzības un nekrīt alkatībā, pārmērībās, resursu pārtēriņā.
Ko var darīt ikviens no mums – TOP10
1.Lieto videi draudzīgus tīrīšanas līdzekļus (dabīgos materiālus, piemēram, sodu vai arī pērc tīrīšanas līdzekļus, kas nesatur fosfātus, hloru, papildus smaržvielas vai krāsvielas)!
2.Lieto videi draudzīgus materiālus (dabīgos materiālus un materiālus, kas sadalās vidē, piemēram, bioplastmasu)!
3.Brauc ar velosipēdu vai ej ar kājām!
4.Izslēdz gaismu un elektroierīces, kad izej no mājām!
5.Izmanto lietas vēlreiz, piemēram, pāršuj apģērbu!
6.Atdod citiem lietas, kas tev vairs nav vajadzīgas!
7.Siltini savu māju vai dzīvokli!
8.Pērkot pārtiku, pārliecinies par tās izcelsmi un sastāvu!
9.Ej dušā, nevis vannā!
10.Nodod pārstrādei plastmasu un baterijas!
Latvijas vājās un stiprās puses (EPI 2010)
Latvijas stiprās puses:
1.Mežu kvalitāte un daudzums (100%)
2.Gaisa kvalitāte (100%)
3.Ozona kvalitāte (100%)
4.Ūdens kvalitāte un pieejamība (neliels kritums, no 96% uz 91%, salīdzinot ar 2009)
Latvijas vājie punkti:
1. Jūras kvalitāte un aizsardzība (2010. gadā esam 122. vietā)
2. CO2 un citu siltumnīcas efektu radošo gāzu izmeši (109. vieta, un te mums ir kritums no 2008. gada 93% uz 55% 2010. gadā no mērķa)
3. Zemkopības radītais piesārņojums (122. vieta)
4. Slāpekļa oksīdu un citu ozonu bojājošo gāzu izmeši (50% - 55% no mērķa)
Kopējie Latvijas rezultāti EPI 2010 ir apskatāmi:
http://epi.yale.edu/Countries/Latvia