Turklāt aprīlī tieši iekšējā tirgū cenas mēneša griezumā auga straujāk, galvenokārt regulējamo cenu kāpuma dēļ. Gada griezumā mērot, ražotāju cenas vietējā tirgū bāzes efekta dēļ vēl bija par 3.6% zemākas nekā pirms gada, kamēr eksportā jau sasniegts cenu pieaugums par 7.3%.
Rezultātā kopējais ražotāju cenu indekss aprīlī jau bija augstāks nekā pirms gada, un tā ir pirmā reize kopš 2009.gada marta, kad kopējā ražotāju cenu indeksa gada dinamika kļuvusi pozitīva; pērnā gada augustā kritums vēl sasniedza 9.3%. Mēneša griezumā cenas augušas piekto mēnesi pēc kārtas.
Runājot par tuvāko nākotni, straujš ražotāju cenu kāpums turpmākajos mēnešos nav gaidāms; iespējami arī cenu kritumi, jo maijā pasaulē pēc spēcīga pieauguma perioda izejvielu cenas sāka samazināties, eirozonas parādu krīzei radot bažas par pasaules ekonomikas atlabšanas stiprumu. Dolāru izteiksmē The Economist izejvielu cenu indekss mēneša laikā krities par 8.1%, metālu cenām samazinoties pat par 16.5%. Latvijas ražotājiem šī procesa ietekmi mīkstina eiro vērtības samazināšanās, turklāt izejvielu cenas joprojām ir krietni virs 2009.gada maija līmeņa - attiecīgi +22.7% eiro un +11.5% dolāru izteiksmē.
Latvijā un pasaulē » Ekonomika
Tuvākajos mēnešos straujš ražotāju cenu kāpums nav gaidāms; iespējami arī cenu kritumi
Pēteris Strautiņš, 25.05.2010. 16:08
Ražotāju cenu dinamika arī aprīlī bija labvēlīga Latvijas ekonomikas atlabšanai - cenas auga, tostarp eksporta precēm. Lielā mērā par to var pateikties lejupslīdošajai eiro vērtībai, kā arī pasaules ekonomikas izaugsmei, kas cēla tādu mūsu eksportam svarīgu produktu kā koksnes un metālu cenas. Taču kāpa arī cenas iekšējā tirgū. Tās kopš zemākā punkta pērnā gada novembrī jau ir pieaugušas par 3.6%. Tas norāda, ka arī patēriņa cenas būtiski vairs nesamazināsies. Deflāciju veicinošie faktori, pirmkārt jau lielais bezdarbs, nepavisam nav izzuduši, taču ārējie faktori kopumā strādā pretējā, augšupejošajā virzienā.