Notiks vecticībnieku kultūrvēstures pieredzei veltīta konference

Vairāk nekā 300 gadu laikā vecticībniekiem mūsdienu Latvijas teritorijā ir izdevies saglabāt savu reliģisko un etnisko identitāti, valodu, savu unikālo dzīves veidu. Tomēr šī pieredze nav izolētas, sociāli marginalizētās grupas kultūras pieredze. Vecticībnieku draudzes vēsturiski pastāvēja ne tikai relatīvā izolācijā laukos, bet arī pilsētās, kur vecticībnieki veiksmīgi pielāgojušies urbanizētās vides diktētajiem noteikumiem un saskaras ar citām kultūras praksēm, pretojoties vai pārņemot tās. Rīgas vecticībnieki šajā ziņā ir tuvs un uzskatāms piemērs, kas apliecina šīs etniski reliģiskās kopienas kultūrsociālo pieredzi komplicētajos sociāli politiskajos apstākļos 250 gadu ilgajā laika posmā.

Līdz ar to gan Rīgas vecticībnieki kopumā, gan viņu lielākā draudze Rīgā (Rīgas Grebenščikova draudze – dibināta 1760. gadā, mūsdienās 20 000 kopienas locekļi) izraisa likumsakarīgu interesi plašākajā sabiedrībā: kādā veidā vecticība kā tradicionālās kultūras fenomens saglabājusies 20. gs. kultūras situācijā? Kādas vecticības kultūras vērtības var būt aktualizētas kopējā Latvijas kultūras mantojumā? Kā ir iespējams saprasties ar līdzcilvēkiem, kuriem ir atšķirīgs pasaules uzskats, bet līdzīga tiekšanās pēc harmoniskās un sociāli atbildīgas dzīves sabiedrībā? Konference vēršas tieši uz abpusēju – vecticībnieku un sabiedrības – tuvināšanos un savstarpējās izpratnes veidošanos.

Konference tiek finansēta ar Īslandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas finansiālu atbalstu Eiropas ekonomikas zonas finanšu instrumenta ietvaros un ar Latvijas valsts finansiālu atbalstu no Sabiedrības integrācijas fonda.