Notiks starptautiska konference „Risinājumi nabadzībai un sociālajai atstumtībai Baltijas valstīs”

Konferenci rīko Eiropas Parlamenta Informācijas biroji Baltijas valstīs Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību ietvaros. Konference notiks Maritim Park Hotel Rīga (Slokas iela 1). Konferences sākums 9:00. Darba valodas latviešu, angļu, lietuviešu. Konferencei plkst. 9:00 – 13:45 varēs sekot arī EPIB mājas lapā www.europarl.lv.

Baltijas iedzīvotāju uzskati par nabadzības izplatību viņu valstī pārsniedz vidējos ES rādītājus – ja vidēji ES nabadzību par kopumā izplatītu (ļoti izplatītu vai diezgan izplatītu) parādību uzskata 73% iedzīvotāju, tad Lietuvā šis rādītājs ir 79%, bet Latvijā – 89%. Turklāt Latvijā 42% iedzīvotāju ir atzinuši par ļoti izplatītu. (Igaunijā kopējais rādītājs neatšķiras no vidējā rādītāja ES). Jāpiebilst, ka iedzīvotājiem ir bijis arī ļoti kritisks viedoklis par situācijas izmaiņām. Lai arī ES vidēji valda priekšstats par to, ka nabadzības līmenis ir pieaudzis (84%), tad Igaunijā šis rādītājs ir 87%, Lietuvā – 90%, bet Latvija arī šajā jomā ir pēdējā vietā – to, ka nabadzības līmenis pēdējo 3 gadu laikā ir pieaudzis, uzskata 97% iedzīvotāju, t.sk. 62% pieaugumu ir atzinuši par „ļoti lielu”.

Konference pulcinās nevalstisko organizāciju, pašvaldību un valstis institūciju pārstāvjus, pētniekus un žurnālistus no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Zviedrijas, sniedzot iespēju pārrunāt risinājumus nabadzībai un sociālajai atstumtībai Baltijas līmenī. Ievada uzrunas teiks LR labklājības ministrs Uldis Augulis, Eiropas Parlamenta deputāte, bijusī Lietuvas Darba ministre Vilija Blinkevičiute un Latvijas Platformas attīstības sadarbībai direktore Māra Sīmane. Konferences moderatori un ziņotāji par tēmām ir eksperti, nevalstisko organizāciju, pašvaldību pārstāvji, Eiropas Parlamenta deputāti.

Viena no konferences tēmām -  nepieciešamība stiprināt Baltijas valstu iedzīvotāju drošumspēju, kas nozīmē cilvēka spēju nenonākt nedrošā situācijā un nezaudēt drošības sajūtu, bet, ja tas ir noticis, spēt atgūt drošības sajūtu. Cilvēku drošumspēja ir cieši saistīta ar cilvēkdrošību, kas ir „brīvība no bailēm un brīvība no trūkuma”. Ikviens cilvēks reizēm var izjust nedrošību. Viens atsevišķs gadījums, ja nav pārlieku traumatisks, parasti nerada ekstrēmu nedrošību. Ja cilvēkam ir augsta personīgā drošumspēja, tas spēs izvairīties no nedrošām situācijām vai arī spēs ātri atjaunot drošības izjūtu. Tomēr hroniska nabadzība, ekonomiskas vai citas krīzes radīta trauma var pārgrūst cilvēkus pāri drošības slieksnim, liekot tiem zaudēt spējas rīkoties un bieži, cenšoties tikt galā ar situāciju, liekot izvēlēties paškaitīgu vai pasīvu attieksmi. Cilvēks, kas ir pārkāpis šim slieksnim, nevar atgūt drošumspēju bez citu palīdzības.

Konferences pirmajā paneļdiskusijā tiks runāts par nevalstiskā sektora piedāvātajiem un iespējamiem risinājumiem nabadzības un sociālās atstumtības novēršanai. Otrajā paneļdiskusijā šie paši jautājumi tiks skatīti pašvaldību, valsts un Eiropas Parlamenta / Eiropas Savienības  līmenī. Trīs paralēlo darba grupu laikā tiks pievērsta uzmanība trim iedzīvotāju grupām – jaunieši, ģimenes ar bērniem un pirmspensijas vecuma iedzīvotāji, kuras Baltijā ir pakļautas nabadzības un sociālās atstumtības riskam un tiks meklēti risinājumi to drošumspējas stiprināšanai individuālā, organizāciju, pašvaldību, valsts un Eiropas līmenī.

Paneļdiskusiju un darba grupu laikā sniegtie ierosinājumi tiks apkopoti un pēc konferences tiks iesniegti Baltijas valstu atbildīgajām institūcijām, Eiropas Parlamenta deputātiem un komitejām, kā arī būs pieejami ikvienam interesentam internetā.

Visa jaunākā informācija par konferenci un konferences materiāli pieejami Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Rīgā mājas lapā www.europarl.lv