No 508 aptaujātajiem aptuveni 25% atzinuši, ka viņiem nav rakstveida darba līgumu, bet vēl lielāka daļa - ka nav saņēmuši viņiem pienākošos atalgojumu.
Arodbiedrību kongress pievērsis īpašu uzmanību apstāklim, ka aptuveni trešā daļa iebraucēju no Lietuvas un Polijas mitinās darba devēju izīrētos mājokļos un tas vēl vairāk pastiprina viņu atkarību.
"Šis pētījums liecina par sistemātisku imigrantu ekspluatāciju. Tas pielīdzināms mūsdienu verdzībai," sacījis Lielbritānijas Arodbiedrību kongresa ģenerālsekretārs Brendans Bārbers.
Viņš paudis viedokli, ka tiesībsargāšanas iestādēm būtu vairāk jāinteresējas par to, ka daudzi neapzinīgi darba devēji izmanto viesstrādnieku darbaspēku, lai paši iedzīvotos.
Darba devējiem "apzinīgi un ar cieņu jāizturas pret visiem, lai no kurienes viņi arī būtu", uzsvēris Bārbers. "Arodbiedrības cenšas piesaistīt imigrantus, lai varētu viņus aizstāvēt no negodīgiem darba devējiem. Ir pilnīgi skaidrs, ka imigrantiem jāpalīdz iestāties par savām tiesībām."
Arī Lielbritānijas lietuviešu kopienas vadītāja Živile Ilgūnaite apliecinājusi, ka lietuvieši bieži vien nesaņem solīto atalgojumu.
Pēc viņas teiktā, visai bieži gadās, ka peļņā braucējus piekrāpj darba devēju aģenti, kas Lietuvas laikrakstos sola sezonas darbu lauksaimniecībā, zivsaimniecībā vai putnkopībā. Nereti par šo darbu lietuvieši nesaņem pat obligāto minimālo atalgojumu.
"Varbūt tāds ir lietuviešu raksturs: sak, ja jau visi tur brauc, braukšu arī es. Pēc Lietuvas mērogiem 5,35 mārciņas (5,56 lati) stundā, pārrēķinot litos, izklausās diezgan kārdinoša alga. Taču nevajag aizmirst, ka arī izdevumi (mājoklis, transports, uzturs utt.) netiks rēķināti litos un tad jau šis minimums sāk izskatīties gaužām trūcīgs," sacījusi Ilgūnaite.
No šā brīža darba devēju izmantotie viesstrādnieki par savām tiesībām varēs uzzināt arī īpašā izdevumā "Dzīve un darbs Lielbritānijā: jūsu tiesības" ("Living and working in the UK: Your rights").
