Konferences atklāšanā Eiropas Parlamenta deputāte Vilija Blinkevičiūte, bijusī Lietuvas Darba un sociālo lietu ministre norādīja: „Es nekad nesapratīšu tās valdības, kas krīzes problēmas cenšas risināt uz tās iedzīvotāju rēķina, bieži uz to cilvēku rēķina, kas jau tā dzīvo nabadzībā. Nav pārsteigums, ka šādu valdību darbības plānos vārds „nabadzība” netiek minēts. Es nedomāju, ka valsts var glābt savu budžetu un saglabāt nacionālo konkurētspēju, palielinot nabadzību.”
Diskusijās dalībnieki uzsvēra, ka domājot par nākotni daudz lielāka nozīme būtu jāpiešķir ilgtermiņa risinājumiem – ieguldot naudu izglītībā, kvalifikācijas paaugstināšanā, nevis akcentēt sociālās palīdzības sistēmu pabalstu veidā. Ieguldījums jauniešu sagatavošanā dzīvei mūsdienu mainīgā sabiedrībā paaugstinās viņu drošumspēju, spēju pašiem tikt galā ar dzīves problēmsituācijām. Tas ļautu arī izvairīties no situācijas, kāda izveidojusies daudzās Eiropas valstīs, kur ģimene, kas vairākās paaudzēs pieradusi dzīvot no pabalstiem, vairs nav spējīga funkcionēt bez šiem pabalstiem. Vienlaikus tika uzsvērta nepieciešamība saglabāt drošības tīklu cilvēkiem, kas atrodas krīzes situācijā.
Saskaņā ar pētījumu1 visās trīs Baltijas valstīs uzskatu, ka par prioritāti jāatzīst nodarbinātības veicināšana, atbalstīja biežāk nekā caurmērā (Lietuvā 75%, Latvijā 74%, Igaunijā 72%). Šai sakarā interesanti atzīmēt, ka Igaunijā kā otrs biežāk minētais risinājums bijis apmācības un kvalifikācijas celšanas piedāvājums (54%), kamēr Lietuvā tas bijis 3 .vietā (40%), bet Latvijā - 5.vietā (27%) (Vidēji ES tas bija 3.vietā un to atbalstīja 38%). Otrais ES iedzīvotāju biežāk atbalstītais risinājums – ekonomiskās izaugsmes nodrošināšana, lai uzlabotu dzīves kvalitāti kopumā (42%), bijis arī otrs biežāk minētais Lietuvā (63%) un Latvijā (58%), bet Igaunijā tas ierindojies 3.vietā (44%). Savukārt Latvijā 3.populārākais risinājums nabadzības risināšanai bijis pietiekama un regulāra sociālo pabalstu/pensiju celšana, ko izvēlējās 40%. (ES kopumā tas bija 5.vietā (32%)). Igaunijā tas bija 5.vietā (32%), bet Lietuvā – 4.vietā (31%).
Māra Sīmane, Latvijas Platformas attīstības sadarbībai direktore: „Laikā, kad iedzīvotāju makā un Valsts kasē līdzekļu ir maz, visiem jāsaliek galvas, lai stiprinātu cilvēkdrošību. Latvijas cilvēkiem ir izteikti augstas gaidas no valsts un zema uzticība gan valstij, gan pašvaldībām, gan arī sev. Igaunijā, savukārt, cilvēki vairāk uzticas un sadarbojas ar visiem drošības gādniekiem risinājumu meklēšanā. Pētījumi rāda, ka Latvijas iedzīvotāji no valsts gaida pietiekamus pabalstus, kamēr igauņi – labas izglītības iespējas, lai nodrošinātu sev darbu.”
Konferences dalībnieki vairakkārt atzīmēja, ka nākotnē būtu jāuzsver arī katra indivīda loma savas labklājības nodrošināšanā. Lietuvas Darbaspēka un sociālo pētījumu institūta direktors Boguslavas Gruževskis uzsvēra: „51% no cilvēka dzīves ir atkarīgs no paša cilvēka, indivīda. Vispirms ir paša cilvēka vērtību sistēma. Tad nāk ģimene, organizācijas. Savukārt, tikai tad ja izglītības sistēma nav tikusi galā ar savu uzdevumu, cilvēks nonāk Labklājības ministrijas atbildībā.” Tas tika uzsvērts arī darba grupā, kas runāja par jauniešu nodarbinātību un sociālo iekļaušanos uzsvēra, ka aktīvs, iesaistīts un pašpārliecināts cilvēks ir mazāk pakļauts bezdarba riskam, reti kad ir sociāli izstumts un pats meklē risinājumus un sniedz ieteikumus savu un citu problēmu risinājumiem.
Darba grupu laikā tika pievērsta uzmanība trim iedzīvotāju grupām – jaunieši, ģimenes ar bērniem un pirmspensijas vecuma iedzīvotāji, kuras Baltijā ir pakļautas nabadzības un sociālās atstumtības riskam un tika meklēti risinājumi to drošumspējas stiprināšanai individuālā, organizāciju, pašvaldību, valsts un Eiropas līmenī.
Klātesošie vairākkārtīgi pievērsās atkarību radītajam postam un minēja tās kā vērā ņemamu nabadzības riska faktoru. „Kas ir ļaunāks bezdarbs vai bezdarbība? Noteikti bezdarbība, jo tā degradē! Tagad, kad ir tik liels bezdarbs, sabiedriskajām organizācijām ir jādarbojas tā, lai iesaistītu cilvēkus dažādās aktivitātēs, lai tie negrimtu atkarībās.„
Uzziņai
27.maijā Rīgā notika Baltijas valstu līmeņa konference „Risinājumi nabadzībai un sociālajai atstumtībai Baltijas valstīs”. Tās mērķis bija identificēt piemērotākos risinājumus nabadzības un sociālās atstumtības novēršanai piecos līmeņos: individuālā, organizāciju, pašvaldību, valsts un Eiropas līmenī.
Visa jaunākā informācija par konferenci un konferences materiāli pieejami Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Rīgā mājas lapā www.europarl.lv.