Eksperti norādīja, ka būtiska ir varmāku ilgtermiņa uzraudzība. Tāpat diskusijas dalībnieki norādīja, ka diemžēl oficiālā statistika par dzimumnoziegumiem ir lielāka, jo ne visi upuri vēršas pēc palīdzības.
Domubiedru grupas iniciatore ir divu bērnu māte, juriste un politiķe Solvita Āboltiņa, „Māmiņu klubs" vadītāja Sandija Salaka un krīzes centrs „Dardedze" pārstāve Laila Balode.
Eksperti norāda uz nepieciešamību veikt varmāku korekcijas, kā arī bērnu un sabiedrības izglītošanu
Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka cīņa ar dzimumnoziegumiem ir kompleksa problēma, kuras risināšanā ir jāiekustina vairāki mehānismi. Eksperti norādīja uz nepieciešamību veikt dzimumnoziedznieku uzvedības korekciju pēc viņu atbrīvošanas no ieslodzījuma vietas, jo saskaņā ar praksi un ārvalstu pieredzi pastāv liela varbūtība, ka t.s. smagie gadījumi var atkārtoties. Tāpat diskusijas dalībnieki norādīja uz nepieciešamību izglītot bērnus par rīcību, sastopoties ar varmākām, kā arī pašas sabiedrības informētību par savām tiesībām.
Daudzi ekspertu izteiktie priekšlikumi tika pamatoti ar veiksmīgo praksi ārvalstīs, tostarp Zviedrijas piemēru, kas ieviests arī Jelgavas novadā, kur ar šāda tipa noziedzniekiem strādā speciāli apmācīts personāls sociālajā, kā arī policijas struktūrvienībās. Visi bija vienisprātis, ka līdzīga pieredze būtu ieviešama visā valstī, savukārt tuvākajā laikā jāstiprina Valsts policijas profesionalitāte darbā ar šādiem noziegumiem.
Solvita Āboltiņa, domubiedru grupas iniciatore: „Ne bez iemesla diskusiju aktualizējām tieši Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā, rosinot nākt ar priekšlikumiem, kas ir tuvākie īstermiņa un ilgtermiņa darbi. Ar kopīga MEMORANDA parakstīšanu domubiedru grupa ir apņēmusies noteikt prioritātes, kas veicamas bērnu un sieviešu aizsardzībai pret dzimumnoziegumiem. Ilgtermiņā būtiska ir dzimumnoziedznieku uzvedības korekcija, savukārt jau tuvākajā laikā sava darba izvērtējums būtu jāveic policijai."
Sarunas laikā sociālie darbinieki un psihologi norādīja uz vēl kādu tendenci. Diemžēl oficiālā statistika var būt maldinoša, jo ne visi upuri ziņo par noziegumu.
Turpina S. Āboltiņa: „Tas tikai norāda, cik šī problēma ir smaga un slēpta. Būtiski, lai tā tiktu aktualizēta, savukārt potenciālo upuru tiesības – nostiprinātas likumdošanā."
Domubiedru grupas sagatavotais un šodien parakstītais MEMORANDS par bērnu un sieviešu tiesībām uz normālu un psiholoģiski pilnvērtīgu dzīvi turpmāk tiks nogādāts dažādās Latvijas pilsētās, lai tam pievienoties un paust atbalstu varētu pēc iespējas vairāk Latvijas iedzīvotāju.
Solvita Āboltiņa: Nevar būt tā, ka nožēlojam un esam šokēti par kārtējo nežēlīgo dzimumnoziegumu, tajā pat laikā nedarot visu iespējamo, lai to novērstu. Kopumā līdz šim virzītie ierosinājumi galvenokārt tikuši vienīgi kritizēti un to tālāka virzība vai pilnveidošana - izpalikusi. Taču tā nav pareiza taktika, jo kritizēt un pieturēties pie vienīgā pretargumenta „par dzimumnoziedznieku tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību", ir vieglāk, nekā piedāvāt alternatīvu. Mūsu mērķis ir mainīt līdzšinējo taktiku un panākt, ka sabiedrība tiek savlaicīgi brīdināta par iespējamiem draudiem."